Augstskolu rektori ir visai skeptiski noskaņoti pret Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) piedāvāto ekspertīzi Latvijas augstākās izglītības sistēmas uzlabošanai, jo bažījas, ka ekspertīzē varētu netikt ņemta augstākās izglītības situācija valstī un tās veidošanās vēsturiskais konteksts, šodien Latvijas Rektoru padomes (LRP) sēdē novēroja aģentūra LETA.
Kā sēdes sākumā rektoriem skaidroja LRP priekšsēdētāja Tatjana Volkova, tiek plānots, ka laika trūkuma dēļ ekspertīze tiks veikta nevis par sistēmu kopumā, bet par darba grupas priekšlikumu izstrādē augstākajā izglītībā un zinātnē trim piedāvātajiem scenārijiem, pirms tam rektoriem kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju definējot uzdevumus, kas EUA sūtītajiem ekspertiem būtu jāpaveic.
Savukārt pašu ekspertu ataicināšana lielā mērā ir atkarīga arī no valdības, proti, vai arī tad, ja ekspertu darbs Latvijai varētu tikt piedāvāts bez atlīdzības, tā apņemtos nodrošināt ekspertu komandējuma izdevumus, bet visupirms valdībai eksperti būtu oficiāli jāuzaicina.
Tas rektoru vidū radīja virkni jautājumu par kritērijiem, pēc kuriem tiks izraudzīti starptautiskie eksperti, kā arī to, kas un cik ilgi tiks pētīts plānotās ekspertīzes laikā. LRP ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers skaidroja, ka EUA eksperti ir bijušie vai esošie augstskolu rektori kādā no Eiropas valstīm un Latvijas gadījumā, visticamāk, tiks aicināti to valstu pārstāvji, kurās veiksmīgi īstenotas reformas augstākajā izglītībā.
Uz to Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts atbildēja, ka Latvijai noderīgus padomus varētu dot kaimiņvalstu augstskolu vadītāji no Baltijas valstīm, Somijas vai Zviedrijas, bet noteikti ne no Eiropas "Rietumu gala", nezinot un neizprotot Latvijas situāciju.
Viņam piekrita arī Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, uzsverot, ka katrā valstī augstākā izglītība veidojusies un attīstījusies pēc atšķirīga finansiālā modeļa un valstiskās nostādnes. "Ieteikt modeli Latvijai varam tikai mēs paši, jo šo sistēmu esam veidojuši, līdz ar to varam arī pārveidot," uzsvēra augstskolas pārstāvis.
Rektoru vidū plašas debates raisīja arī trīs augstākās izglītības attīstības modeļu vērtēšanas lietderība, ja, kā ziņots, lielākā daļa darba grupas dalībnieku atbalstījuši pirmo no tiem, kas neparedz izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes iestāžu skaita ziņā, bet vienlaikus vēl nav zināms tas, ko nolems valdība. Daži padomes locekļi arī pauda bažas par to, vai ekspertu viedoklis nevarētu tikt iepriekš ietekmēts.
Kā klātesošajiem norādīja Rauhvargers, ja Latvija lemtu par labu starptautisko ekspertu pieaicināšanai, viņu vizīte, visticamāk, tāpat nenotiktu ātrāk par februāri, un līdz tam brīdim būtu radusies noteikta skaidrība par iespējamām izmaiņām augstākajā izglītībā uz zinātnē Latvijā.
Viņš gan uzsvēra, ka būtu dīvaini, ja Latvija no starptautisko ekspertu pakalpojumiem atteiktos. "Pie mums atbrauca draugi, kas ir gatavi palīdzēt, neraugoties uz to, ka šāda veida auditu viņi nekad nav veikuši, bet uzskata, ka viņu sistēma strādā labi," norādīja ģenerālsekretārs.
Arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra akcentēja, ka EUA ekspertu pakalpojumi pasaulē ir plaši pieprasīti un to programmas institūciju novērtēšanai pastāv jau vairākus gadus ar uzdevumu veidot nevis unificētu augstākās izglītības institūciju sistēmu Eiropā, bet kopīgu izpratni par institucionālās telpas organizāciju. Lai arī valsts sistēmas kopumā EUA vērtējusi reti, par atsevišķu augstskolu novērtēšanu to vadība ir gatava šķirties pat no 39 000 eiro (27 409 latiem).
Pēc Vētras domām, ieguvums no starptautisko ekspertu pieaicināšanas varētu būt tāds, ka izglītības iestādes tiks vērtētas arī no iekšienes, sekojot līdzi augstskolu pārvaldības modelim, finanšu plūsmām.