Augstākās izglītības reformu plāna nav, un tas ir slikti, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Neatkarīgajai teica Rektoru padomes (RP) prezidents Arvīds Barševskis, piebilstot, ka vismaz ir gandarījums, ka izdevies saskaņot ar ministru kaut daļu pamatjautājumu.
Augstskolu akreditācija un augstākās izglītības reforma bija galvenais, kas tika apspriests RP un Roberta Ķīļa tikšanās laikā. Lielākās debates izraisīja tieši akreditācijas noteikumi. Rektori norādīja, ka labākā institūcija, kas kūrētu akreditāciju, ir Augstākās izglītības padome (AIP), bet starptautisko ekspertu augstskolas programmu vērtējuma rezultāti obligāti iekļaujami akreditācijā. Tāpat viņi pauda pārliecību, ka akreditāciju nevajadzētu apmaksāt pašām augstskolām. Ministrs gan palika pie sava: AIP nav labākais kandidāts, jo tā neatbilst visiem pamatkritērijiem. Viņš ir pārliecināts, ka ir jārīko konkurss, kurā izvēlētos labāko kandidātu, un tas varētu būt ne tikai no Latvijas, bet arī no ārvalstīm.
«Kad tiktu noteikts konkursa uzvarētājs, tam desmit dienu laikā būtu jāpaziņo akreditācijas metodika, kas pēc tam nebūtu maināma. Izvēlētās institūcijas darbības termiņš varētu būt ne mazāks kā seši gadi,» pauda R. Ķīlis, piebilstot, ka datus komisijai nodrošinās augstskolas, jo tās pašas būs ieinteresētas to darīt. Viņš arī noraidīja Kristīgās akadēmijas rektores Skaidrītes Gūtmanes ieteikumu ļaut augstskolām pašām izvēlēties starptautiski atzītus vērtētājus, kuru darbu pašas apmaksātu. Diemžēl prakse rādot, ka vājākās augstskolas mēdzot noskatīt pieļāvīgākus vērtētājus, un tas noteikti nebūtu atbalstāms solis. R. Ķīlis joprojām kritiski raugoties uz esošo augstskolu programmu izvērtējumu un atsakoties automātiski ieskaitīt kvalitatīvāko sadaļā ekspertu pirmajā (augstākās kategorijas) grupā iekļautās programmas. Viņš uzskatot, ka šo vērtējumu var ņemt vērā, bet ne obligāti.
Attiecībā uz reformām ministrs norādīja, ka nekāda plāna nav, jo pēc tā nav nekādas vajadzības. Esot jau tagad vairāki normatīvie akti, kas ietver virkni šobrīd īstenojamo izmaiņu. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz šā mācību gada beigām izstrādās Izglītības pamatnostādnes 2014.–2010. gadam un tajās ietvers plānotās reformas.
Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektors Juris Zaķis, kas savulaik bija Latvijas Universitātes vadītājs, paironizēja, ka, salīdzinot ar 1997. gadā LU veiktajām reformām, ministrijas plānotās pilnīgi nobāl. Tad LU pārgājusi uz bakalauru, maģistru un doktorantu programmām, tolaik ieviesti arī kredītpunkti. «Problēmu uzskaitījums nav reformu plāns. Plāns ir tas, kas satur risinājumu,» uzsvēra J. Zaķis. Viņš arī pavīpsnāja par R. Ķīļa konsolidācijas plāniem – kā tad nu būšot, vai galu galā visas augstskolas salikšot vienā lielā iestādē? Tāpat viņam neesot skaidrs, kādi būtu tie pasākumi, ar kuru palīdzību Latvijas augstskolas varētu nokļūt pasaules labāko sarakstā.
«Ar tādu finansējumu uz vienu studentu, kāds mums ir šobrīd, diez vai tas būs izdarāms, jo šobrīd šajā ziņā esam labi ja 7000. vietā pasaulē,» atgādināja J. Zaķis. Viņš arī aicināja ministru atcerēties, ka Latvijā liela daļa speciālistu tiek gatavoti vietējam darba tirgum, tāpēc tik ļoti aizrauties ar angļu valodu nevajadzētu. Tāpat valdībai jādomā par tautsaimniecībā nepieciešamo speciālistu pasūtījumu. Lai gan R. Ķīlis iebilda, ka te vairs nav sociālisms un šādiem norādījumiem no augšas nevajadzētu būt, rektori atgādināja, ka likumdošana paredz IZM šādu pienākumu.