Maksa par studijām Eiropas valstīs dramatiski atšķiras, liecina šodien publicētais Eiropas Komisijas ziņojums.
"Ceru, ka fakts, ka tagad studentiem būs vieglāk salīdzināt izglītības izmaksas dažādās valstīs, radīs lielāku studentu mobilitāti un ļaus studentiem izvēlēties sev piemērotākos kursus," saka izglītības, kultūras, multilingvālisma un jaunatnes komisāre Andrulla Vasiliu.
Visaugstākā studiju maksa Eiropā ir Anglijā, kur tā gadā sasniedz līdz 9000 Lielbritānijas mārciņu (7974 latus). Vienlaikus turpat blakus esošajā Skotijā studijas ir bezmaksas. Tāpat vairumā gadījumu par augstākās izglītības iegūšanu nav jāmaksā Austrijā, Kiprā, Dānijā, Somijā, Grieķijā, Maltā, Norvēģijā un Zviedrijā. Turklāt daudzas valstis, kurās par studijām nav jāmaksā, nodrošina studentiem dāsnu atbalstu stipendiju un aizdevumu veidā.
Ziņojumā teikts, ka Latvijā studiju maksa par pilna laika bakalaura studijām svārstās no 680 latiem līdz 2285 latiem gadā. Maģistra grāda iegūšana pilna laika studijās mūsu valstī izmaksā no 800 latiem līdz 3748 latiem gadā. Lietuvā pirmā līmeņa augstākā izglītība pilna laika studijās izmaksā no 3238 litiem (660 latiem) līdz 18 162 litiem (3705 latiem) gadā, bet otrā līmeņa augstākā izglītība pilna laika studijās - no 7308 litiem (1490 latiem) līdz 21 578 litiem (4401 latam) gadā. Dati par Igauniju ziņojumā nav pieejami.
Pilnīgi visiem studentiem jāmaksā par studijām ir Beļģijā (flāmu kopienā), Bulgārijā, Čehijā, Anglijā, Islandē, Lihtenšteinā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Slovākijā un Turcijā. Lielākā daļa studentu maksā par izglītību Beļģijā (franču kopienā), Igaunijā, Francijā, Ungārijā, Itālijā, Latvijā un Rumānijā. Tikai četrās valstīs - Horvātijā, Vācijā, Lietuvā un Slovēnijā - mazākā daļa studentu sedz augstākās izglītības iegūšanas izmaksas. Turklāt studentiem, kuri nav Eiropas Savienības valstu valstspiederīgie, studiju maksa ierasti ir augstāka. Lielākoties studiju maksa ir augstāka maģistra, nevis bakalaura grāda iegūšanai. Šāda situācija vērojama arī Latvijā.
Ziņojumā uzsvērts, ka lielas atšķirības vērojamas arī atbalstā, ko valstis sniedz studentiem. Vācijā, Ziemeļvalstīs un Apvienotajā Karalistē studenti saņem augstsirdīgu atbalstu, kamēr studentiem Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā un Lietuvā tiek sniegts ierobežots finansiāls atbalsts. Tostarp atbalsts var tikt sniegts tikai trūcīgajiem vai arī būt pieejams visiem. Pusē ziņojumā apskatīto valstu studentu atbalstā ietilpst arī ģimenes pabalsti un nodokļu atlaides studējošo vecākiem.