Tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, kurā lūdz izvērtēt nepieciešamību pārbaudīt pašvaldību dibināto izglītības iestāžu faktisko rīcību, liekot vecākiem iegādāties izglītības valsts standarta īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus.
Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) tiesībsargs informējis par to, ka viņa ieskatā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rīcība neatbilst sabiedrības interesēm un ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem.
Vēstulē valsts amatpersonām tiesībsargs atgādina, ka jau 2008.gadā tiesībsargs pārbaudes lietas, par to vai mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmes 112.pantā noteikto pamata un vidējās izglītības ieguvi bez maksas, secinājumos norādīja, ka nodrošinājums ar mācību grāmatām ir tiesību uz bezmaksas izglītību neatņemama sastāvdaļa. Mācību grāmatu iegāde par skolēnu ģimeņu līdzekļiem ir pretrunā ar Satversmes garantēto bezmaksas izglītību. Tolaik tiesībsargs aicināja vērtē ne tikai skolēnu nodrošināšanu ar bezmaksas grāmatām, bet arī mācību burtnīcām un citiem izglītības iegūšanas procesā nepieciešamajiem mācību līdzekļiem.
Šī gada maijā tiesībsarga ziņojums par tiesībām iegūt pamata un vispārējo vidējo izglītību bez maksas nodrošināšanu pašvaldības dibinātās izglītības iestādēs secināts, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem valsts finansē mācību līdzekļu iegādi Ministru kabineta noteiktā kārtībā. Pašvaldību kompetencē ir piedalīties tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību literatūru, mācību procesam nepieciešamo cita veida literatūru un citiem mācību līdzekļiem.
Savukārt Izglītības likumā ir noteikts, ka vecāku pienākums ir savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus. Nodrošināšana ar izglītības valsts standarta īstenošanai nepieciešamajiem mācību līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir valsts un pašvaldības kompetencē un neviens normatīvais akts nenosaka vecāku pienākumu finansēt mācību līdzekļu iegādi.
"Pašvaldības dibināta izglītības iestāde ir publisko tiesību subjekts un darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem, līdz ar to tā drīkst darīt tikai to, ko likums tieši paredz. Ņemot vērā, ka vecākiem nav normatīvajos aktos noteikta pienākuma pirkt mācību līdzekļus, izglītības iestādei nav tiesiska pamata likt vecākiem tos iegādāties. Prasība pirkt mācību līdzekļus ir uzskatāma par iestādes prettiesisku faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē," uzsver tiesībsargs.
Vēstulē tiesībsargs norāda, ka viņa rīcībā ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustais viedoklis, ka mācību līdzekļu iegādei nepietiekamā valsts un pašvaldību finansējuma dēļ bērnu tiesības iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas pašlaik nav nodrošinātas pilnā apmērā un jautājums būtu risināms gan ar normatīvā regulējuma pilnveidošanu, gan finanšu līdzekļu palielinājumu iespēju robežās.
Vienlaikus ministrija iesaka vecākiem, kurus neapmierina izglītības iestādes rīcība, vērsties attiecīgajā pašvaldībā, kuras padotībā ir izglītības iestāde, vai arī vērsties ar iesniegumu Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), kura kompetencē ir uzraudzīt normatīvo aktu ievērošanu izglītības jomā.
IKVD līdz šī gada 27.augustam saņēmis 14 privātpersonu iesniegumus, kuros norādītā informācija liecināja, ka izglītības iestādes izglītojamie netiek nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. No tiem pašlaik apstiprinājās piecu privātpersonu iesniegumos norādītā informācija.
Tiesībsargs vēstulē atgādina, ka šī gada 22.augustā "Latvijas Televīzijas" raidījumā "Sastrēgumstunda" izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis cilvēktiesību aizsardzības mehānisma izmantošanu - privātpersonu iespējamo vēršanos tiesā - nosauca par "tiesiskā huligānisma piemēru".
Jansonu pārsteidzis, ka Ķīlis, vakar seminārā "Reformas Latvijas izglītības konkurētspējai", kurā piedalījās gandrīz 1000 skolu vadītāju un pedagogu no visas Latvijas, tiesībsarga aktivitātes par bezmaksas izglītību nosaucis par provokāciju.
Tiesībsarga ieskatā ministrs mudināja izglītības iestādes turpināt prettiesisko rīcību, tādēļ viņš nolēmis vērsties ar lūgumu pie ģenerālprokurora izvērtēt nepieciešamību uzsākt pārbaudi par normatīvo aktu pārkāpumiem izglītības jomā.