Studētgribētāju topā pelnošās specialitātes

Pašlaik liela daļa augstskolu jau beigušas uzņemšanu uz pamata studiju vietām, un, kā rāda mācību iestāžu apkopotie dati, šogad lielākais pieteikumu skaits un sīvākā spēkošanās par budžeta vietām bijusi medicīnas, ekonomikas un vadības, tiesību un arī sociālo zinātņu programmās.

Daļa augstskolu atzīst, ka šogad studētgribētāju skaits saglabājies iepriekšējo gadu līmenī (Rīgas Tehniskajā universitātē), bet dažviet iezīmējies pat kritums (Latvijas Universitātē), jo to ietekmējis vidusskolas beidzēju samazinājums. Taču ir mācību iestādes, kur pieteikumu ir pat vairāk nekā citkārt. Starp tām ir Liepājas Pedagoģiskā universitāte (LiePU), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), bet rekordiste šajā ziņā ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kura saņēmusi uz pusi vairāk pieteikumu nekā pērn, bet, salīdzinot ar 2009. gadu, studētgribētāju skaits palielinājies pat par 150%. Daudzas mācību iestādes gan steidz piebilst, ka studentu skaits vēl nav zināms, jo uzņemšana turpinās – gan pamata, gan augstākā līmeņa studiju programmās.

Daudzviet vēl nav nokomplektētas nepilna laika un maksas programmas, kurās uzņemšana pagarināta līdz pat mēneša beigām, taču cerības, ka to izdosies izdarīt, nav lielas, jo dati rāda, ka, piemēram, Rēzeknes augstskolā (RA) uz maksas studiju vietām pieteikušies maz interesentu, dažā specialitātē – pat neviens. Arī citur atzīst – par maksu ir ar mieru studēt tikai populārākajās programmās.

Maksas studentu kopumā mazāk

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) par saviem līdzekļiem visvairāk vēlas apgūt ekonomiku, mežinženiera un ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbību. Taču citās LLU specialitātēs nokomplektēt maksas grupas nav izdevies, un budžeta vietas (kopumā apmēram 20) nepopulārākajās programmās tiks aizpildītas, izsludinot papildu uzņemšanu. RSU uz kopējā fona ir viens no izņēmumiem, jo tur palielinājies maksas studentu skaits – ja līdz šim budžeta un maksas studentu skaita attiecība bijusi 50:50, tad šogad, iespējams, par savu naudu studēs 60% reflektantu. Tas gan lielākoties skaidrojams ar to, ka vairākums no viņiem ir ārzemnieki.

Liels konkurss uz mediķiem

Attiecībā uz populārākajām programmām īpašu pārsteigumu nav. Vislielākais studētgribētāju skaits bijis tādās tradicionālās jomās kā ekonomika un vadība. Tās topā bijušas RA, RTU (tur ļoti liela interese šogad bijusi par muitas un nodokļu administrēšanu, kur bijis 300 pieteikumu vairāk nekā pērn), LU, Vidzemes augstskolā un citur. Joprojām neatslābstoša ir interese par medicīnu. RSU zobārstniecības programmā uz vienu budžeta vietu bijis pat 14 pieteikumu, kas esot lielākais konkurss pēdējo 20 gadu laikā (par 20% vairāk nekā pērn). «Kopumā medicīnas programmā bija 732 pieteikumi. Liels konkurss bija ne tikai uz zobārstiem, bet arī uz fizioterapiju un farmāciju – attiecīgi 10,4 un 7,5 uz vietu,» norāda RSU uzņemšanas komisijas vadītāja Indra Treija. Arī LU un Daugavpils universitātē medicīna (fizioterapija) bijusi populārākā topošo studentu izvēle, bet veterinārmedicīna LLU ierindojusies pirmajā piecniekā. «Par to ir īpašs prieks, jo tā ir grūta, Eiropas Savienībā reglamentēta studiju programma,» teic LLU preses pārstāvis Juris Kālis.

Joprojām interesē sociālās zinības

Savas pozīcijas nezaudē arī tiesību un komunikāciju zinātnes. LU abas šīs jomas ir pirmajā trijniekā, arī Vidzemes augstskolā un RSU iecienītas ir sociālās zinības (multimediju komunikācija, žurnālistika un sabiedriskās attiecības), un, lai gan RSU tajās nav nevienas valsts finansētas vietas, pieteikumu bijis gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn. Stabila interese joprojām ir arī par interneta tehnoloģijām, lai gan ne visās augstskolās. Lielāka aktivitāte bijusi arī praktiskajās jomās. LLU topā joprojām ir mežinženieri un ēdināšanas/viesnīcu speciālisti. Ne visās augstskolās saistoša šķitusi pedagoģija un humanitārās jomas. RPIVA, DU, LiePU, RA atzinušas, ka grupas ir nokomplektētas, bet LLU norāda, ka ar šīm specialitātēm tik viegli neiet – laikam jau šīs profesijas nelielā prestiža dēļ.

***

Vispopulārākās studiju programmas

Augstskolas programmas

LU tiesību zinātnes, komunikācija, vadība un ekonomika, ārstniecība

RTU datorsistēmas, IT, muitas/nodokļu administrēšana

RSU medicīna, multimediju komunikācija, žurnālistika

LLU ekonomika, mežinženieris, ēdināšana/viesnīcu bizness

DU ekonomika, tiesības, fizioterapija

RA ekonomika, vadība, izglītība/dizains

Vidzemes augstskola tūrisma organizācija/vadība, mediji/žurnālistika, PR

LiePU komunikācijas, dizains, pedagoģija

RPIVA pedagoģija (sākumskola/pirmsskola), vadība

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais