Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tiek izskatīta iespēja mainīt kārtību, kādā tiek piešķirti valsts galvotie studiju un studējošo kredīti, turpmāk tos izsniedzot eiro valūtā, apstiprināja Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons.
Šāda iespēja tiek izskatīta, jo jau patlaban valsts budžetā trūkstot līdzekļu valsts galvoto studiju un studējošo kredītu ilgtermiņa saistību nokārtošanai un procentu maksājumu veikšanai.
Lai valsts varētu šajā gadā nomaksāt procentu maksājumus, būtu nepieciešami 3 988 835 lati. Procentu maksājumiem par oktobri 3.novembrī valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 1 133 454 latus, bet joprojām trūkst naudas procentu maksājumu veikšanai par novembrī un decembrī izsniegtajiem kredītiem.
Līdzekļu trūkums tiek pamatots ar straujo RIGIBOR procentu likmju kāpumu no šī gada jūnija, sasniedzot 25,09%, taču sākotnēji valsts budžetā paredzētie līdzekļi 5 298 425 latu apmērā nodrošināta ilgtermiņa saistību izpildi procentu maksājumiem ar nosacījumu, ka 2009.gada pirmajam pusgadam noteiktā sešu mēnešu RIGIBOR procentu likme ir 14,1%, bet gada otrajam pusgadam ieplānotā šī pati likme nepārsniedz 12,8%.
Izsniedzot kredītus eiro, tie tiktu piesaistīti EURIBOR likmei un arī ar papildus procentiem par kredītu apkalpošanu, valstij maksājamās procentu likmes būtu stipri zemākas, skaidro Ķirsons. Tāpat vērā ņemts tas, ka Latvija agrāk vai vēlāk tāpat plānojusi ieviest eiro.
Darba grupā, kas nodarbojas ar minēto noteikumu izstrādi, izskanējis arī priekšlikums sākt sarunas ar bankām par iespējām pārslēgt jau noslēgtos kredītlīgumus, tomēr Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs uzsver, ka tas pagaidām ir tikai idejas līmenī.
Izmaiņas kreditēšanas kārtībā valdībā būtu nepieciešams pieņemt līdz janvāra sākumam, kad tiek rīkota izsole par tiesībām piešķirt valsts galvotos studiju un studējošo kredītus 2010.gadā.
Tikmēr pret šādām izmaiņām iebildumus izteikusi Latvijas Studentu apvienība (LSA), kura šo ierosinājumu nodēvējusi par banku aizsardzību uz studentu rēķina.
Pēc LSA domām, jaunā kārtība ir nelabvēlīga studentiem, jo lata devalvācijas gadījumā kredīta apjoms paliks nemainīgs, bet lata vērtība būs samazinājusies.
"Izsniedzot studiju un studējošo kredītus eiro valūtā, valsts mēģina samazināt savus maksājumus bankām, savukārt bankas šādā veidā cenšas atbrīvoties no valūtas riskiem," norāda LSA pārstāvji, "bankām šī ir iespēja nodrošināties pret lata devalvāciju vai lata svārstību koridora paplašināšanu, pārliekot risku uz studenta pleciem."
Ja valūtas kurss ir nemainīgs, students naudas izteiksmē neko nezaudē, bet valsts iegūst, jo eiro procentu likmes ir zemākas nekā lata, tomēr, ja lata vērtība pret eiro krītas, valsts var neko nezaudēt vai arī tikai nedaudz, bet lielākais zaudētājs ir students, kurš, lai atmaksātu kredītu eiro, ir spiests nopelnīt vairāk latu, skaidro studentu pārstāvji.
LSA arī norāda, ka Valsts kase jau šobrīd ir uzsākusi sarunas par līgumu pārslēgšanu ar studentiem, kuri studiju vai studējošā kredītu ņēmuši jau no 2001.gada, mainot noslēgto līgumu valūtu uz eiro. Tādā gadījumā tas skars arī studentus, kas jau sākuši atmaksāt studiju kredītus.
Tāpat par jebkādu naudas maiņu būs jāmaksā konvertācijas izdevumi, kuri šādu izmaiņu rezultātā būs jāsedz augstskolām, tātad netieši arī studentam, jo augstskolai palielināsies izdevumi. "Kopumā uz valūtas konvertāciju zaudētu divas reizes – pirmoreiz, kad banka ieskaita augstskolas kontā eiro, otrreiz, kad students veic kredīta atmaksu bankai," norāda apvienība.
Līdz ar to LSA aicina nepieļaut šādus grozījumus Ministru kabineta noteikumos.