Plānots, ka nākotnē, gadījumos, kad skolēni atkārtoti apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, pamatojoties uz izglītības iestādes pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, direktoram būs tiesības ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā satura apguvi ģimenē.
To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Grozījumi "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos"", ko rīt, 2.augustā, plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē.
Grozījumi normatīvajos aktos nepieciešami, jo Latvijā ik pa laikam ir situācijas, kurās skolēnu agresīva uzvedība rada apdraudējumu citu skolēnu un izglītības iestāžu darbinieku drošībai, taču līdz šim izglītības iestādes vadītājam nav bijusi iespēja noteikt skolēnam mācību satura apguvi ārpus skolas.
Iemesli šādai skolēnu rīcībai var būt gan veselības, gan audzināšanas problēmu dēļ. Situāciju īpaši apgrūtina gadījumi, ka vecāki neatzīst problēmu un neiesaistās tās risināšanā. Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija norāda, ka līdz šim Latvijā ir bijuši gadījumi, ka izglītības iestādei sadarbībā ar citām institūcijām nav izdevies rast piemērotu risinājumu, lai pārtrauktu skolēna vardarbīgu rīcību, uz laiku nepārtraucot viņa izglītošanu izglītības iestādē.
Noteikumu projekts paredz, ka situācijās, kad pirmo reizi konstatēta skolēna rīcība, kas apdraud viņa paša vai citu skolēnu drošību, veselību vai dzīvību, izglītības iestādes vadītājs rakstiski brīdina vecākus par turpmāko rīcību, ja skolēna rīcības rezultātā radīsies atkārtots apdraudējums. Vienlaikus par šādu brīdinājumu tiks informēta arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists un bāriņtiesa.
Atkārtota apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā mācību satura apguvi ģimenē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi mācību gadā. Par mācību satura apguvi šajā laika posmā būs atbildīgi vecāki, taču rīkojumā tiks noteikta kārtība, kādā skolēns saņems pedagogu konsultācijas un kā pedagogi novērtēs skolēna mācību sasniegumus laikā, kamēr mācību satura apguvi nodrošina ģimenē.
Ne vēlāk kā trīs dienu laikā par šādu rīkojumu rakstiski būs jāinformē vecāki, pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists, bāriņtiesa un sociālais dienests. Minēto iestāžu kompetencē būs jāvērtē situācija un jākoordinē pasākumi situācijas risināšanai, lai bērns pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties skolā.
Gadījumā, kad objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā no rīkojuma pieņemšanas nebūs iespējas nodrošināt situācijas risinājumu, lai skolēns varētu atgriezties skolā, izglītības iestādes vadītājam būs tiesības pagarināt rīkojumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Mācību satura apguve ģimenē vecāku atbildībā nevar būt ilgāka par trim mēnešiem mācību gada laikā.
Skolēna pienākums neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību ir noteikts Izglītības likuma 54.pantā. Ja gadījumā skolēns šo punktu neievēro, izglītības iestādei var rasties pamatotas grūtības nodrošināt skolēnu tiesības uz izglītību.
Pēc izsludināšanas valsts sekretāru sanāksmē MK noteikumu projekts tiks saskaņots ar sadarbības un sociālajiem partneriem un pēc tam virzīts apstiprināšanai MK.