Vislielākais nekvalitatīvo studiju programmu skaits ir RPIVA, LU un SPPA augstskolās

Augstākās izglītības padomes (AIP) veiktajā studiju programmu izvērtējumā secināts, ka lielākais nekvalitatīvo studiju programmu skaits ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA), Latvijas Universitātei (LU) un Starptautiskai Praktiskās psiholoģijas augstskolai (SPPA), taču visbiežāk par nekvalitatīvām atzītas izglītības, pedagoģijas un vadības, administrēšanas un nekustamā īpašuma pārvaldības studiju programmas.

AIP veiktais studiju izvērtējums veikts ESF projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ietvaros, un tajā ir ekspertu vērtējums studiju programmām, kas sadalīts trīs grupās.

Vērtējumā studiju programmas, kas atzīmētas ar atzīmi - I -, ir atzīstamas par kvalitatīvām un ilgtspējīgām, ar atzīmi II ir programmas, kuru ilgstošai pastāvēšanai nepieciešami konkrēti uzlabojumi, bet ar atzīmi III ir atzīmētas tās programmas, kuru pastāvēšanas lietderība ir apšaubāma.

Tomēr AIP informē, ka programmas ir sadalīta grupās atbilstoši to ilgtspējas vērtējumam, kas ietvēra četras vērtēšanas grupas: kvalitāte, resursi, ilgtspēja, sadarbība/pārklāšanās, attiecīgi to kvalitāte ir tikai viens no vērtējuma komponentiem. Līdz ar to programmas, kas iekļautas 3.grupā, nav viennozīmīgi uzskatāmas par nekvalitatīvām.

Tomēr apkopojot publiskoto AIP studiju programmu izvērtējumu var secināt, ka RPIVA ar atzīmi III novērtētas septiņas studiju programmas, LU un SPPA katrai pa piecām.

Tādu pašu novērtējumu ir saņēmušas četras Daugavpils Universitātes studiju programmas, trīs Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rēzeknes Augstskolas studiju programmas, kā arī divas Rīgas Tehniskās universitātes un Biznesa augstskolas "Turība" programmas.

Pēc ekspertu domām, vismaz 19 vadības, administrēšanas un nekustamā īpašuma pārvaldības, kā arī 12 izglītības un pedagoģijas studiju programmas uzskatamās par apšaubāmām. Tāpat par nekvalitatīvām uzskatāmas piecas tiesību zinātnes un četras psiholoģijas studiju programmas.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.