Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa (Reformu partija) ierosinājumu pagarināto mācību gadu ieviest jau pēc gada pedagogi uztver kā kārtējo ideju bez nopietna seguma. Viņi ir pārliecināti: šāds lēmums jāpieņem ļoti izsvērti, pretējā gadījumā radīsies tikai haoss.
«Ja to izlemj darīt, tad ļoti argumentēti un izsvērti, un tādā gadījumā jāmaina arī izglītības saturs. Jābūt skaidrībai, kas un kāpēc tiek darīts,» teic Kandavas novada izglītības pārvaldes vadītāja Silvija Tiltiņa, piebilstot, ka steiga nerada labākos rezultātus, ko pierāda, piemēram, Valsts izglītības satura centra šogad eksāmenos pieļautās kļūdas. Dagdas novada Ezernieku vidusskolas direktors Aleksandrs Gžibovskis ir kategoriski pret šādām inovācijām: «Ja ko vajag mākslīgi pagarināt, var jau izdomāt nez ko. Cik esam novadā par šo jautājumu runājuši, vairākums domā, ka tas neko nedos. Turklāt ir daudz aktuālāki jautājumi, kas IZM būtu jārisina, piemēram, skolu materiālās bāzes nostiprināšana, kas daudzviet, kur nav tik bagātas pašvaldības un sponsori, ir diezgan bēdīgā stāvoklī.» Arī S. Tiltiņa atgādina: «Tik daudzas idejas tā arī palikušas neīstenotas: gan par mācību grāmatām, gan skolēnam līdzi nākošo finansējumu. Parunā, bet tā viss arī paliek. Arī par šo jautājumu – cik esmu bijusi darba sanāksmēs IZM, nekas konkrēts netiek runāts.» A. Gžibovskim šķiet, ka šādi tiek spēlēta demokrātija: ja IZM ko izlemšot darīt, tad ne ar vienu daudz nerēķināsies, kā ir pierādījies citos jautājumos. Vānes pamatskolas direktore Ausma Pileniece gan domā, ka šī lieta ir ministrijas kompetencē – skolas tomēr ir izpildītājas, tāpēc neesot ko uz to pleciem uzlikt izlemšanu. Cēsu novada izglītības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Dzintra Kozaka ir pārliecināta: ja šī ideja tiks īstenota, lēmums par to vismaz visām novada skolām jāpieņem vienoti, pretējā gadījumā tas radīs haosu. Viņa iesaka pielikt klāt mācību gadam nevis jūniju, bet augusta otro pusi, jo jau maijā bērnus ar grūtībām varot noturēt skolā, kur nu vēl ilgāk. Turklāt, kā uzsver Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktore Dace Eglīte, no maija vidus skolas strādā nenormālā režīmā, jo tad daudzi pedagogi ir aizņemti eksāmenu sesijā un ir grūti sastādīt stundu sarakstu. Tādā gadījumā jāatrisina jautājums par eksāmenu izkārtošanu visa gada garumā.
Tajā pašā laikā pedagogi nenoliedz, ka ir bērni, kam tā īsti nav ko darīt, un viņi netiek pienācīgi pieskatīti, tāpēc daļu brīvlaika varētu aizņemt valsts finansētas nometnes. Šobrīd ne visi var atļauties nometnēs piedalīties, jo nav pa kabatai, un arī ne visas pašvaldības var piešķirt tik daudz līdzekļu, lai pietiktu visiem. Arī daļa vecāku neiebilstu pret šādu mācību gada pagarinājumu, bet nekādā gadījumā pieliekot klāt vēl sēdēšanu skolas solos. «Varbūt šajā kontekstā jālemj par mājas darbu samazināšanu un mācību programmu atslogošanu. Jāņem vērā, ka daudzi bērni pēc stundām vēl dodas uz mūzikas skolu, dejošanu, zīmēšanu. Tad vēl vēlu vakarā mājas darbi. Viss jāsabalansē, lai slodze nepieaugtu vēl vairāk. Tāpēc jūnijā varētu būt tikai aktivitātes dabā vai sporta laukumā,» spriež Cēsu pilsētas Vecāku padomes priekšsēdētāja Indra Kļaviņa, piebilstot, ka arī viņas bērns atzinis – ilgāk skolā būtu ar mieru iet tad, ja tiek samazināts mājas darbu un stundu skaits.
Daudzi vērš arī uzmanību uz to, ka jāņem vērā finansiālais aspekts: nauda šim nolūkam būtu jāpiesaista mērķdotācijai. Ja tik grūti bijis izkarot algas paaugstināšanu – vai izdosies atrast līdzekļus šim mērķim?