Starptautiskie eksperti ir izvērtējuši Latvijas augstskolu 854 studiju programmu kvalitāti un ilgtspēju un 55 no tām ieteikuši slēgt, raksta žurnāls "Ir".
Latvijas Universitātē no 134 programmām izbrāķētas sešas - vidusskolas matemātikas skolotājs, specializētās izglītības skolotājs (maģistrantūra), pedagoģija, finanšu sektora vadība, vides pārvaldība un orientālistika (maģistrantūra). Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā no 69 programmām zemu novērtētas trīs - finanšu vadība (maģistrantūra), zemes ierīcība un sabiedrības pārvalde.
Rīgas Stradiņa universitātē negatīvu novērtējumu saņēmusi programma "Psiholoģija", bet Rīgas Tehniskajā universitātē - elektronikas un būvdarbu vadīšanas programma.
Daugavpils Universitātē no 55 programmām nepietiekamu novērtējumu saņēmušas piecas - pamatizglītības skolotājs, mūzikas skolotājs, vidējās izglītības skolotājs (maģistrantūra), uzņēmējdarbības vadība (maģistrantūra) un Austrumeiropas kultūras biznesa sakari, savukārt Rēzeknes Augstskolā no 37 programmām izbrāķētas trīs - latviešu valodas un literatūras skolotājs (maģistrantūra), vēstures un kulturoloģijas skolotājs (maģistrantūra) un speciālā pedagoģija (maģistrantūra).
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā no 27 programmām izbrāķētas piecas - deju un ritmikas skolotājs (maģistrantūra), organizācijas vadība (maģistrantūra), organizācijas vadība (maģistrantūra ar kvalifikāciju), psiholoģija (maģistrantūra) un cilvēkresursu/biroja administrēšana. Savukārt Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā zemu novērtētas programmas - namu apsaimniekošana un pārvaldīšana, uzņēmējdarbības organizācija un vadība, uzņēmējdarbības vadība, jurisprudence, tiesību zinātnes (maģistrantūra) un tūrisma vadība.
Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolā izbrāķētas programmas datordizains, audiovizuālā māksla, praktiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija (maģistrantūra) un sabiedriskās attiecības, savukārt Sociālo tehnoloģiju augstskolā - tulks-tulkotājs, uzņēmējdarbības ekonomika un administratīvais darbs, tiesību zinātnes un tiesību zinātnes (maģistrantūra).
Baltijas Starptautiskajā akadēmijā izbrāķētas programmas komunikāciju stratēģiskā vadība izklaides un atpūtas industrijā (maģistrantūra) un mikroelektronisko čipu datorvadības projektēšana, Grāmatvedības un finanšu koledžā - sabiedrības pārvaldes speciālists un uzņēmējdarbība un finanses, bet Rīgas aeronavigācijas institūtā - starptautisko pārvadājumu uzņēmumu vadīšana un starptautisko pārvadājumu uzņēmumu vadīšana (maģistrantūra).
Rīgas uzņēmējdarbības koledžā negatīvi novērtētas programmas - komercdarbība un uzņēmuma vadība un uzņēmējdarbība, Jēkabpils agrobiznesa koledžā - komercdarbība, Juridiskajā koledžā - komerczinības, Kristīgās vadības koledžā - uzņēmējdarbības vadība, Latvijas Kultūras koledžā - tūrisms un atpūtas organizācija, Latvijas Jūras akadēmijā - ostu un kuģošanas vadība, SIA "Vadības un sociālā darba augstskola "Attīstība"" - cilvēkresursu menedžments, SIA "Biznesa vadības koledža" - tiesību zinātnes, Rīgas Juridiskajā augstskolā - jurists lingvists (maģistrantūra), bet Vidzemes Augstskolā - koka ēku celtniecība un ekobūves.
Augstākās izglītības padome (AIP) šo programmu sarakstu ir atteikusies publiskot, solot to darīt tikai septembrī, jo "projekta īstenotāji nevēlas ietekmēt jauno studentu studiju vietas izvēli", skaidroja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir nosūtījis vēstuli AIP ar aicinājumu studiju programmu izvērtējumu publiskot.
Studiju programmu izvērtējuma ietvaros 237 ārzemju un vietējie eksperti analizēja izglītības kvalitāti gandrīz visās augstskolu programmās - projektu sākot, Latvijā bija 954 studiju programmas, bet pētījumā ir ietvertas 854.
Projekta vadītāja Baiba Rivža norādījusi, ka vērtējums automātiski nenozīmē programmas saglabāšanu vai slēgšanu, - par to būs jālemj atsevišķi. Turklāt AIP atgādina, ka līdz rudenim vērtējums vēl varot mainīties, jo ir augstskolas, kas ekspertiem nepiekrīt un esot gatavas pat tiesāties, ja to programmas netiks akreditētas.
Galvenie kritēriji vērtēšanā bija četri - studiju programmas satura kvalitāte, pieejamie resursi, ilgtspēja un sadarbība/pārklāšanās ar citām programmām. Eksperti ņēmuši vērā gan augstskolu pašnovērtējuma ziņojumus, gan datus par studentu skaitu, personāla akadēmisko kompetenci, devušies arī vizītēs uz izglītības iestādēm.
Novērtētās programmas atkarībā no to rezultātiem sadalītas trīs grupās, no kurām problēmas ar ilgtspēju ir pēdējās - trešās grupas programmām. Aptuveni 70% programmu (585) ir iekļuvušas augstākajā grupā, bet ceturtā daļa jeb 210 programmas - otrajā grupā. Šīm programmām eksperti snieguši komentārus par studiju uzlabošanu. Pēdējā jeb nesekmīgajā grupā iekļauti 6% no vērtētajām programmām, un tas nozīmē, ka eksperti rekomendē šīs programmas slēgt.
Vismaz viena negatīvi vērtēta programma ir pusē no visiem studiju virzieniem, bet vislielākais īpatsvars - psiholoģijas studijās, kur katra ceturtā programma nav atzīta par ilgtspējīgu. Otrs nesekmīgākais izrādījies tūrisma virziens. Savukārt absolūtos skaitļos visvairāk negatīvi vērtēto programmu ir vadības zinību studiju virzienā - 19 no 136 vērtētajām programmām - un izglītības studijās - 11 no 74.