Gandrīz puse Latvijas studentu apgalvo, ka studiju maksa bijusi viens no noteicošajiem faktoriem augstskolas un studiju virziena izvēlē - tā norādījuši 43% bakalaura programmu studenti, ko aptaujāja Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.
"Pētījuma dati atklāj tendenci, ka, nonākot izvēles priekšā studēt par maksu to, kas patīk, vai studēt budžeta grupā ko mazāk interesējošu, jaunieši bieži izvēlas tieši bezmaksas studijas. Tā kā augstākās izglītības iegūšana ir nopietns ieguldījums savā nākotnē, jauniešiem iesakām ļoti rūpīgi izvērtēt visas iespējas un izvēlēties savu nākotnes profesiju, vadoties ne tikai pēc studiju izmaksām, bet ņemot vērā arī savas intereses un talantus," norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.
Vienlaikus ar jauniešiem, kas norāda, ka studiju maksa būtiski ietekmējusi viņu izvēli, kur un ko studēt, 57% aptaujas dalībniek neuzskata studiju maksu par svarīgu faktoru studiju virziena izvēlē. Interesants ir fakts, ka lielākā daļa no aptaujātajiem studentiem uzskata studiju kredītu par nastu - tā atbildējuši 55% bakalaura programmu studentu.
"Veidojot savu zinātniski pētniecisko darbu, noskaidroju, ka lielākā daļa jeb 61% no manis aptaujātajiem Rīgas 1. ģimnāzijas vidusskolēniem domā pretēji - ka studiju kredīti ir iespēja, nevis nasta. Ir divi iespējami iemesli, kādēļ ir tik liela atšķirība starp aptaujātajiem vidusskolēniem un bakalaura studiju programmu studentiem. Iespējams, ka šo nastas efektu skolēns sāk apzināties vienīgi tad, kad kredīts ir jau paņemts vai arī vidusskolēns vēl ir naivs, nav vēl dzīvē saskāries ar nopietnām problēmām un nav aizdomājies par savu finansiālo nākotni," uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūta rīkotā konkursa "Jaunais finanšu eksperts 2012" trešās vietas ieguvējs, Rīgas 1.ģimnāzijas 11.klases absolvents Haralds Lipsnis.
Studentu aptauju veikta 2012. gada aprīlī, interneta vietnē manasfinanses.lv aptaujājot vairāk nekā 540 bakalaura studiju programmu studentus no dažādām Latvijas augstskolām.