Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir apmierināta ar panākto kompromisu sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba samaksas palielināšanas iespējām.
Tā pēc tikšanās ar premjerministru Valdi Dombrovski un izglītības ministru Robertu Ķīli teica arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš. Saskaņā ar panākto vienošanos pedagogiem ar zemāko darba samaksu, sākot no šā gada 1. septembra, pie algas pieliks desmit procentus – apmēram 25 latus.
Algas pielikums
Algas pielikumu sola arī tiem pedagogiem, kas Eiropas Sociālā fonda projektā Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos ieguvuši 4. un 5. kvalifikācijas pakāpi. Augstāko pakāpi sasniegušajiem pedagogiem solīts 12% algas pielikums, bet ceturtās pakāpes pedagogiem – astoņu procentu.
Pagaidām nav skaidrs, cik liels algas pielikums un – galvenais – kad gaida trešo kvalifikācijas pakāpi ieguvušos izglītības darbiniekus. Vienošanās ir panākta, ka pielikums pie algas šiem pedagogiem būs ne vēlāk par nākamā gada 1. septembri, taču, iespējams, tas būšot, jau sākot ar 2013. gada 1. janvāri. «Ja jūs gaidītu algas pielikumu, jūs, protams, to gribētu pēc iespējas ātrāk,» teica J. Krastiņš.
Pāragri esot arī spriest par algu pielikumiem nepieciešamajām finansēm un to ietekmi uz nākamā gada budžetu, jo kvalifikācijas paaugstināšanas kursos ejot daudzi pedagogi un pielikumu nopelnījušo skaits visu laiku mainoties. V. Dombrovskis norādīja, ka, paaugstinot algas šā gada pirmajā septembrī, budžetu tas ietekmēs tikai četrus mēnešus, bet nākamajā gadā būs jārēķinās jau ar lielākiem izdevumiem. «Ir skaidrs, ka lēmums ietekmēs 2013. gada budžetu un to ņems vērā. Turklāt jāņem vērā arī citu ministriju prioritārie prasījumi,» teica valdības vadītājs.
Mazās skolas
Algu paaugstināšana atbilstoši sasniegtajai kvalifikācijas pakāpei nebūšot vienīgais pedagogus motivējošais instruments, taču konkretizēt pārējos esot pāragri – pie tā vēl jāstrādā ministrijas un arodbiedrības pārstāvjiem. R. Ķīlis iecerējis, ka kvalifikācijas pakāpju sasaistīšana ar atlīdzību pilnībā būs pabeigta 2014. gadā.
Jau tuvākajā laikā uzsāks darbu, lai mazās lauku skolas pārveidotu daudzfunkcionālos centros. Ministrs paskaidroja, ka mazas lauku skolas statusu var iegūt gan pamatskola, gan vidusskola, jo tas atkarīgs no bērnu skaita, kas demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas dēļ lauku skolās ir ļoti zems. Saskaņā ar R. Ķīļa vīziju mazajās lauku skolās nākotnē būs pieejamas gan dažādas konsultācijas, gan informācijas centri un «šo iestāžu vadītāji vairs nebūs tikai skolu direktori».
Koncepciju vispirms ieviesīs Latgales mazajās skolās, bet šajā procesā iegūto pieredzi izmantos, veidojot daudzfunkcionālos centrus arī citur Latvijā.
Izdienas pensijas
LIZDA nodarbina arī jautājums par pensijas vecuma paaugstināšanu, kas 2025. gadā būs sasniedzis jau 65 gadu robežu. J. Krastiņš skaidroja, ka dažiem pedagogiem – piemēram, fiziskās audzināšanas, pirmsskolas un speciālās izglītības – būtu nepieciešams paredzēt dienesta izdienas pensiju. «Piemēram, 60 gadu vecs fizkultūras skolotājs vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo kvalitāti,» saka arodbiedrības pārstāvis. Viņu arī nebiedē iespēja, ka, šiem pedagogiem aizejot izdienas pensijā, pietrūktu attiecīgu speciālistu. «Treknajos gados pedagogu trūka, viņi aizgāja strādāt uz firmām, bet tagad atkal visi ir atpakaļ un pedagogu jau ir par daudz,» teica J. Krastiņš.
Problēmu nenoliedz arī izglītības ministrs. «Ja fiziskais stāvoklis apdraud kvalitāti, tad tas jārisina, nevis 60 gados jāskrien pa futbola laukumu,» saka R. Ķīlis. Taču viņš neuzskata, ka izdienas pensija būtu risinājums visām problēmām, jo, agrāk pensionējoties, pedagogs nebūs nopelnījis pensiju, kas nodrošinātu iztiku. R. Ķīlis uzskata, ka vajag atrast iespēju izmantot šo pedagogu zināšanas citādāk, nespiežot viņus iet pensijā.