Vairums vidusskolas absolventu pat īsi pirms tālāko studiju uzsākšanas joprojām nav izvēlējušies nedz nākamo mācību iestādi, nedz vēlamo profesiju, tikmēr Latvijas uzņēmēji norāda, ka joprojām ir milzīgs pieprasījums pēc informācijas tehnoloģiju, mašīnbūves un enerģētikas nozares speciālistiem.
Rīgas Stradiņa Universitātes nesen veiktais pētījums liecina, ka lielākā daļa jauniešu lēmumu par studijām pieņem tikai pēdējo divu līdz trīs mēnešu laikā pirms iestāšanās augstskolā, savukārt daudz mazāks skaits ir tādu, kuri jau vidusskolas laikā zina, ko vēlas studēt.
Rīgas Stradiņa Universitātes rektors, profesors Jānis Gardovkis portālam LETA skaidro, ka jauniešiem izvēle par profesiju un attiecīgajām studijām jāizdara jau vidusskolā, jo šobrīd jaunieši lēmumu pieņem pēdējo mēnešu laikā vai tikai tad, kad uzzina uzņemšanas rezultātus, tādējādi palielinot sev risku studēt to, ko paši patiesībā nevēlas.
Studentu, kuri jau vidusskolas laikā skaidri zina, ko vēlas studēt, ir maz. Kā konstatēts RSU un pētījuma centra SKDS veiktajā pētījumā, tikai 2% no 1000 topošajiem bakalaura studentiem lēmumu par profesijas izvēli un studijām ir izdarījuši divus līdz trīs gadus pirms iestāšanās augstskolā. Turpretī lielākā daļa (30%) topošo studentu savu izvēli izdara divus līdz trīs mēnešus pirms studiju uzsākšanas. 13% ir tādi, kuri lēmumu pieņem pēdējā pusgada laikā, savukārt 17% lēmumu izdara tikai tad, kad saņem informāciju par uzņemšanas rezultātiem, informē Edijs Šauers, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs.
Līdzīgi rādītāji konstatēti arī par studentu nodomiem studēt maģistratūrā. Tikai 5% no studentiem jau trīs gadus iepriekš zina, ka studēs maģistratūras programmā, savukārt 25% no studentiem lēmumu par iestāšanos maģistratūrā pieņem pēdējo mēnešu laikā, norāda Edijs Šauers.
RSU Komunikācijas fakultātes pasniedzējs, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks jauniešu problēmas ar lēmumu pieņemšanu portālam nra.lv skaidro dažādi. Tiek uzsvērts, ka ļoti maz jauniešiem ir spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus. K. Sedlenieks norāda: „Stratēģisku lēmumu pieņemšanas spējas aug līdz ar pieredzi, un tā kā daudziem jauniešiem mūsdienās nav konkrētu interešu, arī pieredze kāda konkrētā jomā iztrūkst.”
„Mūsdienās lēmums par augstāko izglītību bieži vien netiek uztverts kā fundamentāls,” pauž K. Sedlenieks, piebilstot, ka cilvēki maina profesijas, darba vietas un arī augstskolas. Vairs netiek uzskatīts, ka pēc vidusskolas tiek izvēlēta viena profesija, kurā būs iespējams nostrādāt visu atlikušo mūžu, tādējādi arī izvēle, ko studēt, bieži vien vairs netiek nolikta pirmajā vietā. Sociālantropologs apgalvo, ka pie vainas jauniešu neizlēmībai varētu būt arī augstāko izglītības iestāžu neieinteresētība. „Augstskolas par maz līdzekļus velta reklāmai, reti kura augstskola iedomājas aiziet pie 10. klašu skolēniem un informēt par studiju nozīmi un iespējām, kaut gan vajadzētu,” klāsta K. Sedlinieks. Arī pārāk daudzās iespējas mūsdienās liek jauniešiem apjukt, tad arī pēdējā brīdī tiek izdarītas izvēles, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā draugu izvēle, iespēja tikt budžeta grupā, ieteikumi no ģimenes u.t.t.
Savukārt, Jānis Gardovskis norāda, ka jauniešu lēmumu pieņemšanas process ikdienā būtiski neatšķiras no visas sabiedrības, arī iedzīvotāji dažādus ilgtermiņa lēmumus pieņem dažu dienu laikā, nebūdami pietiekami labi sagatavojušies un nesaņemot attiecīgo informāciju. „Ja valstiski tiek plānots nākotnes profesiju pieprasījums pēc 10 vai 20 gadiem, tad, no vienas puses, valstiski būtu arī jādefinē tās prioritātes un profesiju pieprasījums, bet, no otras puses, rūpīgam lēmumu pieņemšanas procesam būtu jānotiek arī ģimenē – jauniešiem kopā ar vecākiem būtu rūpīgi jāizvērtē profesijas izvēle.” Klāvs Sedlenieks apgalvo, ka mūsdienās ģimenes uzskatiem par profesijas izvēli nav tik liela ietekme, kā agrāk. Bieži notiek tieši pretēji – vecāki nevēlas, lai bērni turpina viņu iesākto profesiju, tomēr ģimenei ir jāpalīdz un jānorāda uz kādu virzienu labāk būtu tiekties, ja jaunietis pats ir neizlēmīgs.
Jauniešiem šobrīd tiek piedāvātas daudzveidīgas iespējas saistībā ar savas nākotnes profesijas izvēli, tikai no pašiem ir atkarīgs kā lēmums tiek pieņemts un cik rūpīgi tas tiek izsvērts, portālam nra.lv skaidro Anatolijs Melnis, Izglītības un Zinātnes Ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora vietnieks. Visur internetā var atrast informāciju par augstskolām un to programmām, kā arī pastāv iespēja izmantot karjeras konsultanta pakalpojumus, kuri pēdējo gadu laikā ir kļuvuši populārāki.
Arī valdība ir nākusi pretim topošajiem studentiem un 2012.gada 8.maijā atbalstīja izglītības un zinātnes ministrijas plānu ieguldīt papildus 62 miljonus latu ES fondu finansējuma profesionālās izglītības un zinātnes attīstības aktivitātēs. 2 miljoni latu no plānotās summas tiks ieguldīti aktivitātē "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā", lai jau 2013.gadā atjaunotu karjeras izglītības pasākumu ieviešanu visā Latvijā, informē Anatolijs Melnis. Paši jaunieši atzīst, ka vislabākais veids kā iepazīties ar savu nākotnes profesiju ir Ēnu dienas, tomēr ne visi skolēni šo iespēju izmanto.
Pēdējo gadu laikā ir manāmi palielinājusies jauniešu interese par profesionālo izglītību, kas nozīmē, ka arvien vairāk jauniešu pēc pamatskolas beigšanas tā vietā, lai turpinātu mācības vidusskolā, izvēlas mācīties profesionālajā izglītības iestādē. Pagājušajā gadā profesionālajās skolās iestājās vidēji 42% pamatskolu beidzēji, salīdzinot ar vidēji 30% pirms pieciem gadiem, norāda A. Melnis.
Pēc Izglītības un Zinātnes Ministrijas veiktajiem statistikas pētījumiem var secināt, ka pēdējo piecu gadu laikā studējošo kopskaits ir strauji samazinājies. Anatolijs Melnis to pamato gan ar demogrāfisko situāciju, gan ar ekonomisko krīzi. Jāmin, ka studējošo skaita samazinājums novērojams pārsvarā maksas studiju vidū, kas norāda arī uz maksātnespējas pieaugumu. Tie, kuri pēc vidusskolas absolvēšanas izlemj nestudēt, visbiežāk aizbrauc uz ārzemēm, iekļaujas darba tirgū vai diemžēl papildina bezdarbnieku rindas.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktais TOPs sadarbībā ar portālu prakse.lv, par darba tirgū vispieprasītākajiem studiju virzieniem atzinusi informācijas tehnoloģiju un elektronikas (biežāk minētā profesija - programmētājs), metālapstrādes un mašīnbūves (automehāniķis), kā arī enerģētikas (elektroinženieris) nozares.
LDDK uzsver, ka jauniešiem, izvēloties profesiju un augstākās izglītības iestādi, jāņem vērā darba devēju un absolventu vērtējums, kā arī darba atrašanas iespējas savā izglītības jomā. Savukārt izglītības iestādēm tiek rekomendēts pievērst lielāku uzmanību darba devēju iesaistei studiju programmu izstrādē, kvalitātes vērtēšanā, kā arī apkopot informāciju par absolventu darba gaitām un profesionālo attīstību.
Darba devēju TOP10 ieteiktākās izglītības iestādes:
1. Rīgas Tehniskā universitāte
2. Latvijas Universitāte
3. Banku augstskola
4. Latvijas Lauksaimniecības universitāte
5. Biznesa augstskola Turība
6. Rīgas Tehniskā koledža
7. Vidzemes augstskola
8. Rīgas Stradiņa universitāte
9. Alberta koledža
10. Rīgas Ekonomikas augstskola (Stockholm School of Economic)