Jāpārskata centralizēto eksāmenu pielietošanas jēga

Centralizētos eksāmenus, kurus vajā kļūdas un pārpratumi, gaida pārmaiņas. To izstrādātāju un administrētāju sagādātie nepatīkamie pārsteigumi likuši Izglītības un zinātnes ministrijai (IzM) pievērst ciešāku skatu Valsts izglītības satura centram, kā arī valsts centralizēto pārbaudes darbu būtībai un sūtībai, ziņo LNT raidījums «Top10».

Viena reforma gan pieņemta jau agrāk, proti, šis ir pēdējais gads, kad skolēni saņems vērtējumu līmeņos no A līdz F. Turpmāk audzēkņu sniegums būs izteikts tikai procentos. Savukārt svešvalodu eksāmenos papildus procentuālajam vērtējumam tiks norādīti starptautiski atzītie valodas prasmes līmeņi, respektīvi, B1, B2 un C1.

«Robeža starp A un B, B un C, C un D līmeni var būt ļoti neliela un skolēns, kura darba kvalitāte ir varbūt tikai nedaudz zemāka kā viņa solabiedram, kas ir ieguvis augstāku līmeni, līdz ar to var neīstenot savu nākotnes sapni iestāties kādā budžeta grupā,» komentēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete.

Vērtējot jaunos studētgribētājus, lielākā daļa augstskolu joprojām pievērš uzmanību tikai eksāmenu līmeņiem, kas pēc būtības ir sekundārs rādītājs. Viena līmeņa ietvaros vērtējums var atšķirties pat par 10%. Tā notiek arī augstskolā «Turība». Ja skolēnu centralizēto eksāmenu līmeņi sakrīt, izglītības iestāde dod priekšroku reflektantam, kas pirmais iesniedzis dokumentus.

Biznesa augstskolas "Turība" rektors Antons Kiščenko norāda: «Pārejot uz jauno sistēmu, kad tiks uzrādīti procenti kā pamatrādītājs, tā mums, protams, atvieglos - būs precīzāk, objektīvāk novērtēt reflektantu, cīnoties par budžeta vietām vai stipendijām.»

Tomēr citas augstskolas, to starp arī Latvijas Universitāte (LU) gan pievērš uzmanību tikai eksāmenu procentuālajām vērtējumam. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) šādu sistēmu ieviesusi šogad. Arī tajā norāda, ka pārmaiņas vērtējamas pozitīvi.

«Mums bija vēl papildus kritērijs, bija piecas atzīmes no atestāta – matemātika, fizika, ķīmija, informātika un svešvaloda, kur papildus šiem diviem līmeņiem rēķināja vēl šīs atzīmes vidējo vērtību un pielika klāt pie šī te ranga. Jo līdz ar to mēs atsijājām, jo citādi pēc līmeņiem bez šaubām varēja būt ļoti daudz vienādi šie līmeņi. Tagad procentuālā vērtējumā nebūs vienādi,» uzskata RTU Uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs Ivars Odītis.

Šī reforma netieši akcentē 12.klases centralizēto eksāmenu problēmu. Proti, tie, pirmkārt, un galvenokārt ir ieejas biļete augstkolā. Eksāmeni ir apzināti veidoti, lai to vidējais rezultāts būtu maksimāli tuvs 50%, tādējādi lielākā daļa vienmēr uzrādīs sniegumu, kas patlaban atbilst C un D līmenim. Skolēnus salīdzina vienu ar otru, kamēr mazāka uzmanība pievērsta kopējam zināšanu līmenim un attīstībai.

LU asociētā profesore, eksaminācijas eksperte Vita Kalnbērziņa «Top10» atzīst: «Pēc eksāmena, piemēram, mēs varētu salīdzināt, vai mēs esam labāki viedokļa izteikšanā vai aprakstīšanā, vai mēs esam labāki, teiksim, secinājumu formulēšanā vai mēs esam labāki starpkultūru kompetencē, vai gramatiskā kompetencē? Kā valsts! Mēs to nesalīdzinām. Mēs izmantojam eksāmenu tikai, lai salīdzinātu skolēnus.»

Izglītības satura centrā uzsver, ka eksāmenu plašākai analīzei un salīdzināšanai pa gadiem nepietiekot naudas. Šā iemesla dēļ atsevisķi eksperti pat apšauba centralizēto eksāmenu pastāvēšanas jēgu. Obligāts centralizētais pārbaudes darbs, noslēdzot mācību gaitas, skolēnu un skolotāju prātā piešķir priekšmetam zināmu svarīgumu, bet tas nevar būt galvenais arguments šāda eksāmena nepieciešamībai. Piemēram, Somijā eksāmenus audzēkņi kārto izvēles kārtā par maksu, lai iestātos augstskolā.

"Iespējamās misijas" direktore Zane Oliņa "Top10" pauda viedokli: «Es domāju, ka jebkādu no valsts puses, kur mēs ieguldām lielu resursu, pārbaudes darbu administrēšanā, pirmais mērķis būtu saprast kopumā, kāds ir bērnu zināšanu un prasmju līmenis tajās jomās, kas mums interesē, lai mēs tālāk varētu pieņemt piemērotus izglītības politikas lēmumus. Es šobrīd neredzu, ka mēs tādiem mērķiem izmantotu valsts pārbaudes darbus.»

Šim viedoklim daļēji pievienojas arī ministrs Roberts Ķīlis. Būtu jāapspriež ideja par atteikšanos no obligāta eksāmena, kas paredzēts iestājai augstskolā, vienlaikus ieviešot vienkāršākus obligātos pārbaudījumus.

Ķīlis LNT raidījumam klāstīja: «Ir kaut kādi divi eksāmeni, kas ir priekš augstskolām, un tad ir vispārēji pārbaudījumi, kuri nav tik prasīgi tajās jomās. Nu tādi varianti arī ir. Ir vispārējie pārbaudījumi, un tad specializētie eksāmeni jau augstskolām. Es domāju, ka šeit pārbaudījumos ir jāmēģina skatīties tajā virzienā.»

Šādas izmaiņas gan ir laika jautājums. Tā kā eksāmenu specifikas dēļ pēc tiem ir grūi izdarīt drošus secinājumus par vidusskolas absolventu zināšanām un to progresu, jautājums par Latvijas vispārējās izglītības kvalitāti ir atvērts intepretācijai.

Augstskolās par jauno studentu sagatavotību var dzirdēt ne pārāk glaimojošus vērtējumus. RTU pirmkursniekiem jāizpilda matemātikas tests, kurā, piemēram, skolēni ar C līmeni centralizētajā eksāmenā pārsvarā saņēmuši nesekmīgu vērtējumu.

"Un pārstedz tas, ka no tik elementāriem uzdevumiem parādās vēl 0 punktu, ko vajadzētu rēķināt varbūt jau 7. klasē. Kopumā ņemot, es domāju, ka skolās vairāk vajadzētu strādāt pie elementārajām zināšanām. Slikti zina pakāpes kopumā, pakāpju īpašības, slikti pārzina funkcijas un triganometriskās funkcijas slikti,» sacīja RTU lektore Sarmīte Čerņajeva.

Arī RTU fizikas doktors Juris Blūms norāda, ka zināšanas pieklibo, tāpēc pirmajā kursā esot ievērojams atbirums. Šajā ziņā RTU gan neatšķiroties no citām šāda profila izglītības iestādēm Eiropā.

Savukārt raksturojot pirmkursnieku angļu valodas zināšanas, Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēja Gunta Roziņa norāda, ka aptuveni divas trešdaļas vairāk vai mazāk tiek galā ar kursiem angļu valodā. Tomēr daudziem jāpiestrādā.

«Studenti ļoti labi pat sazinās sadzīviskā līmenī. Viņi ļoti labi pārzina studentu vidū izmantoto žargonu, viņi ļoti labi pārzina terminoloģiju, kas ir internetā sastopama, bet tie ir atsevišķi valodas aspekti, un tas nenozīmē valodas lietojmu akadēmiskā vidē,» uzskat Roziņa.

LU asociētā profesore Vita Kalnbērziņa raidījumam uzsver, ka Latvijas skolēniem kopumā ir labas angļu valodas zināšanas. Studēt tikai šajā valodā esot gatavi vismaz tie aptuveni 23%, kas pagājušā gada eksāmenā ieguvuši A un B līmeni.

Nozares ministrs Ķīlis atzīst, ka skolēniem problēmas sagādā, piemēram, viedokļa argumentēšana svešvalodā. Viņš sola, ka pēc aptuveni diviem, trim gadiem vidusskolā atsevišķus priekšmeti tiks pasniegi kādā no svešvalodām.

«Tas nozīmētu darboties, tas nozīmētu rakstīt, tas nozīmētu argumentēt un visas šīs kompetences, kas nāk līdz ar aktīvāku darbu ar saturu svešvalodā. Tur mēs runājam par 2014./2015. mācību gadu, kad mēs varētu diezgan regulāri Latvijas skolās redzēt, ka dažādus priekšmetus skolās māca arī citās valodās,» teica Ķīlis.

Turpmāk galvenā uzmanība jāpievērš tam, vai skolēni laika gaitā savas sekmes spēj uzlabot. Ķīlis atzīst, ka par vidusskolas absolventu zināšanu salīdzinājumu starptautiskā līmenī pietrūkst pētījumu. Pašlaik Latvija gan neizskatoties slikti.

Ķīlis piebilst: «No tā, ka Latvijas jaunieši salīdzinoši viegli tiek uzņemti citu valstu augstskolās, visdrīzāk, nākas secināt, ka viņu zinašānu līmenis ir gana labs.»

Izglītības satura centrā uzsver, ka skolēnu zināšanas ir atbilstošas mācību satura standartiem un vērtējamas kā labas. Zināmas problēmas ir ar matemātiku. Starptautiskie reitingi parāda, ka 15 gadus veco skolēnu līmenis uz Eiropas fona ir vidējs.

Tikmēr "Iespējamās misijas" direktore Zane Oliņa norāda, ka var jau strīdēties par to, kurā ailītē Latvija atrodas dažādos reitingos, bet sistēmas gala rezultāts liecina pats par sevi. «Mums ir bērni, kuri, pirmkārt, nav atraduši savu interesi un tam ir jānotiek mācību procesā skolā, nevis kaut kad pēc tam. Mums ir bērni, kuri ir iemācījušies ļoti labi pārrakstīt kāda cita uzrakstīto, bet neprot izteikt paši savas domas. Mums ir bērni, kuriem ir gūti interpretēt informāciju, ko viņi saņem. Mums ir bērni, kuri baidās no matemātikas, kas ir jautājums par to, kā tā viņiem tiek mācīta,» viņa uzskaitīja.

Diskusijā par centralizētajiem eksāmeniem pēc būtības Valsts izglītības satura centrs šonedēļ neiesaistījās, jo bija aizņemts dzēšot kārtējo ugunsgrēku – šoreiz problēmas sagādāja nepareizi izsūtītas rezultātu aprēķināšanas tabulas 9. klases svešvalodas eksāmeniem. Nozares ministrs atzīst, ka jautājums vairs neesot tikai par tehniskiem jautājumiem.

Ķīlis sola pārskatīt arī eksāmenu grafiku, lai atsevišķus eksāmenus skolēni varētu kārtot ātrāk. Piemēram, ja šogad papildus obligātajiem eksāmeniem latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā skolēns bija izvēlējies kārtot arī vēsturi un ģeogrāfiju, viņam nācās četrus pāraudījumus veikt vienā nedēļā. Ministrs arī pauž pārliecību, ka jāmaina eksāmenu saturs - mazāk vajadzētu koncentrēties uz faktu zināšanu.

Savukārt Izglītības satura centrā esot nepieciešama reorganizācija. Konkrētu redzējumu, tai skaitā par eksāmenu satura maiņu ministrija piedāvās septembrī pēc diskusijām ar vecākiem un skolotājiem. Eksaminācijas eksperti uzsver, ka pārbaudījumu kvalitāte Latvijā kopumā ir augsta. Tas gan noticis, pateicoties iesaistīto cilvēku entuziasmam, jo lielāko daļu līdzekļu eksaminācijas centrs ieguldījis tieši rezultātu apstrādes tehnoloģijās. Tāpēc diskusija par saturu ir apsveicama.