Arī pēc četrām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izlīgšanas komisijas sēdēm, joprojām abas puses nav radušas kompromisu attiecībā uz augstākās izglītības un zinātnes finansējumu 2010.gadā.
Tāpat arodbiedrība vēl nav sagaidījusi Starptautiskā Valūtas fonda slēdzienu par 2010.gada valsts budžeta projektu, kuru IZM sola ne ātrāk par nedēļas beigām, kā arī nolēmusi gaidīt, līdz parlamentā noslēgsies priekšlikumu iesniegšana otrajam budžeta projekta lasījumam, jo izskanējušas ziņas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kā arī Budžetu komisija varētu nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem.
Tādēļ nolemts 10.novembrī plkst.11 rīkot vēl vienu abu pušu tikšanos. LIZDA pārstāvis gan norāda, ka tas nenozīmē, ka līdzšinējās sarunas bijušas veltas, jo arodbiedrībai devušas lielāku skaidrību par budžeta projekta virzību.
Jau ziņots, ka sarunās panākts kompromiss attiecībā uz lielāko daļu arodbiedrības prasību, izņemot augstākās izglītības un zinātnes finansējumu.
Pagājušās nedēļas sēdē IZM arodbiedrību iepazīstinājusi ar prasītajiem dokumentu projektiem, kas paredz finansējuma palielinājumu ne tikai pedagogu atalgošanai, bet arī profesionālajai izglītībai. Abas puses arī vienojušās, ka nākamgad netiks palielināta skolēnu un skolotāju proporcija.
Tomēr arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš norāda, ka pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātais valsts budžeta projekts 2010.gadam vēl nenozīmē, ka šādas summas izglītībai un zinātnei tiks atvēlētas, jo viss ir atkarīgs no SVF atzinuma, par ko bažījas ne tikai valdības, bet arī sociālo partneru pārstāvji.
Vienlaikus Krastiņš uzsver, ka IZM solītais finansējuma palielinājums, ko valsts maksā par viena skolēna apmācību, nenozīmē, ka automātiski pieaugs arī pedagogu algas, jo mērķdotāciju sadale pašvaldībām joprojām ir atkarīga no skolēnu skaita, un šajā ziņā neizdevīgākās pozīcijās atkal ir mazākās skolas. Tomēr tā ir artava izglītības kvalitātes palielināšanā.
Tomēr papildu finansējums ļaus skolotājiem samaksāt par tiem papildus pienākumiem, kurus finansējuma samazinājuma rezultātā pašvaldības nav varējušas apmaksāt. Tiek pieļauts, ka mērķdotāciju sadalē varētu iesaistīties arī sociālie partneri.
"Zināmā mērā sarunās ar IZM ir kaut kas panākts," uzskata LIZDA priekšsēdētājas vietnieks, kurš uzsver, ka arodbiedrības mērķis šajā gadījumā nav streika rīkošana, bet rezultāta sasniegšana. "Ja varam ar sarunām meklēt risinājumus un atrast kompromisu, tas ir desmitreiz labāk nekā kaujas stāja streikā," viņš norāda. Viņš gan pieļauj, ka varētu būt virkne cilvēku, kas nebūs mierā ar panākto.