IZM par 4,3 miljoniem latu risinās jauniešu bezdarba problēmu

2.maijā, Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti tikās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.

Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete vērsa ministra uzmanību uz satraucošo ziņu, ka šogad vairāk kā puse vidusskolu absolventu izvēlējušies neturpināt mācības augstskolā. Viņa uzsvēra, ka svarīgi likt skolēniem saprast, ka augstākā izglītība ir normāla mūsdienu darba tirgus prasība un jo ilgāk tiek atliktas studijas augstskolā, jo grūtāk ir tās sākt. R.Ķīlis pauda viedokli, ka augstskolām ne tikai jāpiesaista jaunieši, bet arī aktīvāk jāaicina pieaugušie, kuri ir pametuši mācības, atsākt studijas. Savukārt komisijas deputāts Vladimirs Reskājs (SC) akcentēja, ka būtu nepieciešamas sociālās kampaņas masu medijos, kas informētu vidusskolēnus par darba tirgū pieprasītākajām profesijām. Tas palīdzētu vidusskolu absolventiem izvēlēties studiju programmu, pēc kuras beigšanas varētu atrast darbu.

Komisijas deputāti ar ministru arīdzan diskutēja par jauniešu bezdarba problēmu. R.Ķīlis informēja deputātus, ka šī jautājuma risināšanai ministrija papildus saņēmusi 4,3 miljonus latu, no kuriem jau šī gada rudenī paredzēts īstenot gadu vai pusotru gadu ilgas jauniešu pārkvalificēšanas programmas, kas tiktu pielāgotas katra reģiona darba tirgus pieprasījumam. Tāpat skolām paredzēts uz pastāvīgu laiku piesaistīt karjeras konsultantus, kas preventīvi palīdzētu izvairīties no jauniešu bezdarba.

Latvijā

Valsts pārvaldes sistēmu, kas nostiprinājusies Latvijā, kontekstā ar birokratizāciju skeptiski vērtē ekspremjers (1997–1998), bijušais EP deputāts Guntars Krasts. Saruna ar viņu arī par to, kādi cilvēki nonāk valsts pārvaldē, par to, vai iespējams cīnīties pret birokrātiju, par to, vai ir mūsu spēkos apturēt latviešu izzušanu un vai darbaspēku aizstās roboti un mākslīgais intelekts.

Svarīgākais