Saeima ceturtdien, 19.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Profesionālās izglītības likumā, kas paredz sakārtot profesionālās izglītības iestāžu tīklu un ieviest uzlabojumus profesionālās izglītības jomā.
Jaunais normatīvais akts nosaka, ka atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir piecas izglītības iestādes. Profesionālā pamatskola - izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt pirmo profesionālās kvalifikācijas līmeni. Arodskola - izglītības iestāde, kura īsteno arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni.
Profesionālā vidusskola - izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni. Tehnikums - izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un kurai ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss. Koledža - izglītības iestāde, kura īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītības) programmas un dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.
Papildus šiem nosaukumiem profesionālās izglītības iestādes nosaukumā varēs ietvert norādi uz izglītības programmas raksturojumu. Profesionālās izglītības iestādes nosaukumā norādi uz izglītības veidu varēs aizstāt ar norādi uz izglītības programmas raksturojumu.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem Ministru kabinetam (MK) līdz 2012.gada 1.septembrim būs jānodrošina Alsviķu profesionālās skolas, Apguldes arodvidusskolas, Barkavas arodvidusskolas, Cīravas arodvidusskolas, Daugavpils Tirdzniecības skolas, Ērgļu arodvidusskolas, Jaungulbenes arodvidusskolas, Rankas arodvidusskolas, Skrundas arodvidusskolas, Zaļenieku arodvidusskolas, Daugavpils Valsts tehnikuma, Ogres Valsts tehnikuma, Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma, Rīgas Tirdzniecības tehnikuma un Smiltenes Valsts tehnikuma - profesionālās vidusskolas nosaukuma atbilstību šā likuma noteikumiem.
Grozījumi arī atļaus profesionālās izglītības iestādēm izmantot biedrības statusu. Par profesionālās izglītības iestādēm ir uzskatāmas arī profesionālās ievirzes izglītības iestādes, un turpmāk paredzēts novērst tiesiskos šķēršļus biedrības reģistrācijai par profesionālās ievirzes izglītības iestādi. Tiek prognozēts, ka 2012.gadā kā profesionālās ievirzes izglītības iestādes varētu reģistrēties apmēram desmit biedrības.
2011.gada sākumā valdībā tika apstiprināta kārtība, kādā profesionālo kvalifikāciju ir iespējams iegūt personām, kuras profesionālās kompetences, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei, apguvušas ārpus formālās izglītības sistēmas.
Kārtība nosaka, ka profesionālo kompetenci novērtē profesionālās kvalifikācijas eksāmenā. Ņemot vērā, ka profesionālās kvalifikācijas eksāmena norise ir saistīta ar nozares ekspertu piesaisti un materiālo tehnisko resursu izmantošanu, personai, kura vēlas apliecināt profesionālo kompetenci, ir jāveic samaksa par profesionālo eksāmenu.
Lai nodrošinātu, ka kompetences novērtēšanas institūcija neatkarīgi no dibinātāja un statusa savus pakalpojumus sniedz par objektīvi pamatotu un samērīgu cenu, likumprojekts paredz nepieciešamību noteikt vienotu maksas pakalpojumu cenrādi par ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu.
Grozījumi arī paredz jaunu profesionālās izglītības kompetences centra statusa noteikšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būs triju mēnešu laikā jāizskata profesionālās izglītības iestādes iesniegums. Pēc tam gala lēmums mēneša laikā būs jāpieņem MK.
Paliek spēkā pašreizējais regulējums, ka profesionālās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, un atbilst vairākiem citiem kritērijiem, ir tiesīga iegūt profesionālās izglītības kompetences centra statusu.