20 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bērnudārzos mācībām jānotiek latviešu valodā, uzskata Rīgas domes deputātu frakcijas "Vienotība" deputāti.
Izskatot virkni bērnudārzu nolikumu, kuros pašvaldībai kā izglītības iestādes dibinātājam jāapstiprina grozījumi atbilstoši aktuālajām likumdošanas izmaiņām, deputāts Elmārs Vēbers (V) otrdien domes sēdē iesniedza priekšlikumu visu mazākumtautību bērnudārzu nolikumos mainīt punktu, kas nosaka, ka mācības tajos notiek krievu valodā. Vēbers rosināja noteikt, ka iestādē mācības notiek latviešu un krievu valodā.
Kopumā otrdienas sēdē akceptēti 11 bērnudārzu nolikumi, no kuriem trīs ir krievu bērnudārzi. Vairākums domes deputātu Vēbera rosinātās izmaiņas neatbalstīja un punkts par mācību valodu netika mainīts. Deputāts gan uzsvēra, ka viņa mērķis nav likvidēt mazākumtautību bērnudārzus, bet gan panākt diskusiju par to, kā nodrošināt bērniem iespēju dabiskā veidā mācīties latviešu valodu, vienlaikus netraucējot apgūt dzimto krievu valodu.
"Kopš 2004.gada, kad Rīgas pašvaldība ieviesa latviešu valodas nodarbības krievu bērnudārzos, ir kļuvis skaidrs, ka pa 15 minūtēm divreiz nedēļā trīsgadīgam bērnam neko nevar iemācīt, bet pašvaldība par to maksā 411 000 latu gadā," norādīja Vēbers.
"Rīgas dome šobrīd bērnudārzos audzina nākamos Rīgas domes apmaksāto latviešu valodas kursu audzēkņus," uzskata domnieki.
Deputāti domā, ka, paplašinot latviešu valodas apguvi jau pirmsskolā, gan paši bērni, gan sabiedrība kopumā būtu ieguvēji, jo jaunā paaudze brīvi pārvaldītu gan savu dzimto, gan valsts valodu. "Vienotības" deputāti uzsvēra, ka vairākkārt aicinājuši par šo jautājumu uzsākt diskusiju Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā, tomēr līdz šim tas nav izdevies.
Tāpat deputāti rosina krievu bērnudārzu nolikumos iekļaut punktu, kas paredz, ka pirmsskolas izglītības iestādes darbības uzdevums ir radīt apstākļus nacionālās pašapziņas attīstībai, veicināt latviešu tautas tradīciju saglabāšanu un kopīgu svētku svinēšanu, veicināt mazākumtautību izglītojamo integrāciju.
"Turpināsies bērnu nošķirtība. "Saskaņas centra" nostāja neizbrīna, jo viņi jau rīkoja arī referendumu, lai ieviestu divas valsts valodas. Tagad ir skaidra arī partijas "Gods kalpot Rīgai" deputātu nostāja - viņi grib ''kalpot'' krieviski," uzskata deputāti, norādot, ka kolēģi koalīcijā šo ieceri neatbalstīja.
Pavisam Rīgā ir 158 pirmsskolas izglītības iestādes, 75 no tām mācības notiek latviešu valodā, 32 pirmsskolas izglītības iestādēs mācību valoda ir latviešu un krievu valoda, savukārt 51 bērnudārzā mācības bērniem notiek krievu valodā.
Opozīcijas deputāti pieprasa atteikties no padomju okupācijas laikos izveidotās pirmsskolas izglītības sistēmas, kas sadala bērnudārzus pēc valodas pazīmes, un aicina uzsākt pakāpenisku pāreju uz pirmsskolas izglītības programmas apguvi valsts valodā.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) savukārt norādīja, ka pirms šādu izmaiņu veikšanas ir rūpīgi jāizpēta situācija. Maijā Izglītības, kultūras un sporta departamentā noslēgsies pētījums, kas tiks prezentēts komitejā, un tad arī varētu vērtēt opozīcijas ierosinājumus. Krievu bērnudārzu nolikumi tomēr tika akceptēti - Aldermane uzsvēra, ka šos dokumentus nedrīkst bremzēt, jo tie ir izglītības iestādes pase.