Latvijas Zinātņu akadēmijas jaunā prezidenta vēlēšanas ceturtdien beidzās ar neizšķirtu – neviens no abiem kandidātiem – ne Ojārs Spārītis, ne Ivars Lācis – neieguva vismaz pusi balsu, kā to nosaka akadēmijas statūti.
Vēlēšanu komisija paziņoja, ka no izdalītajiem 199 biļeteniem derīgs bijis 171. No tiem 99 balsis tika atdotas par O. Spārīti, 72 – par I. Lāci. Šāda situācija radīja klātesošajos zināmu apjukumu, jo bija skaidrs, ka vēlēšanas jārīko atkārtoti un pie jauniem amatiem netiek ne tikai prezidents, bet arī viņa kabinets – pirmais un otrais viceprezidents, fonda priekšsēdētājs un citi. Starp citu, abi pretendenti piedāvāja pilnīgi vienādus šo amatu kandidātus.
Iespējams, ka tik līdzīgs balsu sadalījums bija abu pretendentu kopumā diezgan vienādo programmu dēļ. To uzsvēra arī O. Spārītis, kurš savu programmu klātesošajiem izklāstīja pēc I. Lāča. Abi viņi norādīja, ka nākamajos gados valsts finansējumu zinātnei vajadzētu palielināt, sasniedzot līdz 2020. gadam 1% no IKP, tas ir, ik gadu pievienojot jau esošajai summa 0,15%. Šobrīd finansējums ir 0,5% no IKP. Runājot par līdzekļiem, gan O. Spārītis, gan I. Lācis vērsa uzmanību uz 2014./2015. gadu, kad sakarā ar to, ka Latvijas zinātnei būs ierobežots Eiropas Savienības fondu finansējums, gaidāma finansiālā bedre. Jāņem vērā, ka līdz šim zinātnes kasītē ES nauda aizņēma aptuveni pusi. Tātad jādomā jau tagad, kā aizpildīt šo pamatīgo robu budžetā. Neapmierinoša ir arī līdzšinējā ES līdzekļu piešķiršanas kārtība, ko sarežģī birokrātiskās prasības un ilgais laiks, kamēr nauda ietek zinātnes rokās. Kā izeja no šīm naudas grūtībām tika minēta, piemēram, iespēja iegūt valsts pasūtījumu, izstrādājot dažādus projektus, kas dotu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā.
Abi pretendenti atzīmēja arī nepieciešamību zinātnē ieplūdināt jaunas asinis. Lai noturētu talantīgākos zinātniekus tepat Latvijā, jāizstrādā stratēģija viņu atbalstam. I. Lācis gan vairāk akcentēja dabaszinātņu lomas krišanos zinātnē un izglītībā kopumā. Viņš uzskata, ka noteikti jāpiestrādā pie to attīstības, lai atgūtu zudušo prestižu. O. Spārītis pauda viedokli, ka kopīgo interešu vārdā jāapvienojas gan fiziķiem, gan liriķiem, jo tikai tā var noturēt zinātnes bastionu gana augstā līmenī.
Arī emeritēto zinātnieku finansiālais atbalsts prezidenta kandidātu programmās bija izcelts kā viens no svarīgākajiem punktiem. Šobrīd LZA no valsts finansējuma aptuveni pusi tērē tieši pensionēto akadēmiķu grantiem (ap 150 latu katram). Patlaban šajā sarakstā netiek iekļauti jauni uzvārdi, jo ir problēmas ar līdzekļiem.