Valdība vienojusies, ka nav pieļaujams pedagogu atalgojumu samazināt vēl vairāk, tāpēc nākamā gada budžetā finansējums skolotāju algām saglabāts šā gada apmērā – 180 miljoni latu.
Šis finansējums ļaus no nākamā gada 1. janvāra palielināt naudas apjomu, kas sekos vienam skolēnam uz novadu, no 460 līdz 650 latiem jeb par 37%. Tādējādi pieaugs arī finansējums skolotāju atalgojumam.
Samaksa par likmi saglabāsies – 250 latu, taču no ietaupītajiem līdzekļiem skolotājiem maksās par papildu veicamajiem pienākumiem – burtnīcu labošanu, gatavošanos nodarbībām, klases audzināšanu un citiem. Kopš 1. septembra pedagogi par to atlīdzību nesaņem. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izdevies panākt finansējuma piešķiršanu arī sporta skolu treneru atalgojumam.
Vasarā samazināt nedrīkstēja
"Jūnijā budžeta grozījumos rēķināja tā, it kā mums noņemtu 20% no sešu mēnešu finansējuma. Saprotams, ja skolotāji ir palaisti atvaļinājumā un viņiem pēc likuma jāizmaksā divu mēnešu atvaļinājuma nauda pēc pēdējā pusgada vidējās izpeļņas, piemērot algas samazinājumu ar 1. jūliju vienkārši nebija iespējams, tāpēc visu sešu mēnešu samazinājumu nācās īstenot četros mēnešos," skaidro IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle.
2009. gada jūnijā veiktajos budžeta grozījumos mērķdotāciju pedagogu darba samaksai samazināja par 101 miljonu latu, tāpēc no 1. septembra pedagogu alga par pilnu slodzi kļuva mazāka – no 345 līdz 250 latiem. Izglītības sistēmas reformas ietvaros, ieviešot finansējuma modeli nauda seko skolēnam, palielinājās skolotāju un skolēnu skaita attiecība, atbrīvojot vairākus tūkstošus pedagogu no darba. IZM provizoriskie aprēķini liecina, ka no skolām aizgājuši apmēram 3,5 tūkstoši skolotāju, no kuriem vairāk nekā puse devušies pensijā, jo strādājošajiem pensionāriem pensijas samazinātas par 70%. Ņemot vērā šos faktorus, nākamgad, pat saglabājot finansējumu esošajā apmērā, uz vienu skolotāju būs par 37% vairāk naudas, ko novirzīs papildu veicamo pienākumu apmaksai. I. Štāle norāda, ka tāds pats princips attieksies arī uz profesionālās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu.
Pirmskola atkarīga no pašvaldībām
Papildus 12,3 miljoni latu no Pasaules bankas aizdevuma novirzīti 5–6 gadus veco bērnu pedagogu darba samaksai. No šīs pozīcijas finansēšanas valsts iepriekš bija pilnībā atteikusies. Tiesa, pārējo pirmsskolas pedagogu algas joprojām būs atkarīgas no pašvaldību iespējām tās nodrošināt. Tā kā tās netiek maksātas par valsts budžeta līdzekļiem, to apjomu pašvaldības nosaka pašas. "Pašvaldības skatās pēc iespējām, bet mums nav informācijas, ka kāds nodarbotos ar ļaunprātību, nauda būtu pieejama, bet būtu samazināta algas likme. Pašvaldības apzinās, ka tā jebkurā gadījumā ir ārkārtīgi zema," atzīst I. Štāle.
Arī sporta skolas uzelpos
IZM pauž prieku par to, ka izdevies atrisināt aktuālo jautājumu par sporta skolu treneru algām – šā gada budžeta grozījumos šai pozīcijai finansējums noņemts pilnībā. "Lai sporta skolas neslēgtu līdz šā gada beigām, mēs no ministrijas programmām un padotības iestādēm savācām pusmiljonu, lai nodrošinātu atalgojumu četriem mēnešiem. Nākamgad 12 mēnešiem mums būtu jāatrod pusotra miljona, bet mums izdevās šo pozīciju aizstāvēt un nākamajam gadam sporta skolu treneru algām ir paredzēti 3,2 miljoni – tas nozīmē, ka viņiem apmaksājamo likmju skaits vairāk nekā dubultosies attiecībā pret situāciju, kāda ir pašreiz no septembra līdz decembrim," skaidro I. Štāle. Pašlaik par sagrabināto pusmiljonu IZM spēj finansēt tikai 33% no to likmju skaita, kas bija 2008./2009. mācību gadā. No 1. janvāra treneru likmes būs iespējams atjaunot vairāk nekā 70% apmērā no iepriekšējā mācību gada apjoma.
