Ratnieks saņem studentu uzticību trešo reizi

© f64

Sestdien, 31.martā, Latvijas Studentu apvienības (LSA) 17. Kongresā ar 115 studentu pašpārvalžu delegātu atbalstu LSA prezidenta amatā atkārtoti ievēlēts līdzšinējais organizācijas prezidents Edvards Ratnieks. Kongress notika Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (LNAA), tas pulcēja ap 200 studentiem no Latvijas augstskolām.

„LSA aizvadījusi vētrainu gadu. Netika samazināts augstākās izglītības finansējums, uzlabota sadarbība ar augstskolu studējošajām pašpārvaldēm un organizācija strādājusi ļoti veiksmīgi,” par iepriekšējo darbības gadu Kongresa atklāšanā vēstīja E.Ratnieks. Aktīvu studentu līdzdalību augstākās izglītības politikas veidošanā uzteica arī Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Viņa aicināja studentus pievērst uzmanību intelekta un inteliģences veicināšanai sabiedrībā. Studentu darbību kā spilgtu un veiksmīgu savās uzrunās vērtēja arī Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis un Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde.

Par prezidenta amatu sākotnēji cīnījās trīs kandidāti – esošais prezidents Edvards Ratnieks, LSA domnieks Rihards Blese un Rīgas Juridiskās augstskolas Studējošo pašpārvaldes vadītājs Armands Leimanis. Ratnieks savā uzrunā uzsvēra, ka LSA ir politiska lobija organizācija, kura novērtēta kā viena no piecām aktīvākajām Saeimas komisijas sēžu dalībniecēm 2011.gadā , kas ir rādītājs par aktīvu politisko līdzdalību. Ratnieks solīja, ka savas darbības laikā nepieļaus augstākajai izglītībai atvēlētā budžeta samazināšanu, augstskolu apvienošanu un iestāsies par nekvalitatīvo studiju programmu slēgšanu. „Par mani liecina darbi,” tā savā uzrunā pauda LSA prezidents.

Lielāku domnieku iesaisti LSA virzienos un darba grupās solīja veicināt Latvijas Universitātes izvirzītais kandidāts Rihards Blese. Viņš uzsvēra, ka LSA jāmaina metode, kā strādāt – jāveido viedokļi ar augstāku argumentāciju, jāattīsta starptautiskā sadarbība, jāuzlabo privāto un valsts augstskolu vienotība. Trešais kandidāts Armands Leimanis savas uzrunas laikā atsauca kandidatūru un aicināja atbalstīt Rihardu Blesi.

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais