Šodien notikušās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izlīgšanas komisijas sarunas par LIZDA prasību izpildi atliktas līdz ceturtdienai, informēja arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Viņš stāstīja, ka šodien plānotajās sarunās bija paredzēts gūt pārliecību, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) ir devis atzinumu par valdības sagatavoto 2010.gada valsts budžetu, bet tas nav iesniegts. Tiek prognozēts, ka 5.novembrī, kad budžeta projekts tiks skatīts pirmajā lasījumā, iespējams, būs arī SVF atzinums. "Patlaban mums ir skaidrs tas, ka šodien Saeimā ir iesniegts Ministru kabinetā pieņemtais nākamā gada budžeta projekts, un mēs ticam tai informācijai par finansējuma apjomu, ko IZM mums iepriekš ir sniegusi," teica Krastiņš.
Viņš teica, ka ir bažas par to, ka SVF nepiekrīt 2010.gada budžetā paredzētajiem ienākumiem no regresīvajiem nodokļiem, kas skar sociāli nenodrošinātos iedzīvotājus. Ja SVF uzskata, ka šādi ienākumi valsts budžetā neder, tad nāksies samazināt budžetu par šo summu, kas nozīmē progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu, progresīvā nodokļa ieviešanu nekustamajam īpašumam. "Mums ir jāredz SVF slēdziens par nākamā gada budžetu. Viss darbs mums turpināsies ar Saeimas komisijām, frakcijām. Ceturtdien , 5.novembrī, sākot no plkst.16, sarunas ar IZM turpināsies," sacīja Krastiņš.
Gadījumā, ja netiks pildītās tās vienošanās, kas ir panāktas ar IZM, skolotāji ir gatavi vērienīgam streikam. "Ir paruna "Solīts makā nekrīt", kas vairākas reizes jau ir piepildījies. Skolotāji ir noskaņoti ļoti kareivīgi. Ja finansējums tiks samazināts vispārējai izglītībai, streiks būs plašā mērogā. Savukārt par finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei lēmumu, kā rīkoties, pieņems katra augstskola," sacīja Krastiņš.
Kā ziņots, kompromiss panākts attiecībā uz lielāko daļu arodbiedrības prasību, izņemot augstākās izglītības un zinātnes finansējumu, par ko abas puses runāja šodien.
Pagājušās nedēļas sēdē IZM arodbiedrību iepazīstinājusi ar prasītajiem dokumentu projektiem, kas paredz finansējuma palielinājumu ne tikai pedagogu atalgošanai, bet arī profesionālajai izglītībai. Abas puses arī vienojušās, ka nākamgad netiks palielināta skolēnu un skolotāju proporcija.
Tomēr arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš norāda, ka pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātais valsts budžeta projekts 2010.gadam vēl nenozīmē, ka šādas summas izglītībai un zinātnei tiks atvēlētas, jo viss ir atkarīgs no Starptautiskā Valūtas fonda atzinuma, par ko bažījas ne tikai valdības, bet arī sociālo partneru pārstāvji.
Vienlaikus Krastiņš uzsver, ka IZM solītais finansējuma palielinājums, ko valsts maksā par viena skolēna apmācību, nenozīmē, ka automātiski pieaugs arī pedagogu algas, jo mērķdotāciju sadale pašvaldībām joprojām ir atkarīga no skolēnu skaita, un šajā ziņā neizdevīgākās pozīcijās atkal ir mazākās skolas. Tomēr tā ir artava izglītības kvalitātes palielināšanā.
Tomēr papildus finansējums ļaus skolotājiem samaksāt par tiem papildus pienākumiem, kurus finansējuma samazinājuma rezultātā pašvaldības nav varējušas apmaksāt. Tiek pieļauts, ka mērķdotāciju sadalē varētu iesaistīties arī sociālie partneri.