Kopš 2010.gada vasaras sešas Latvijas skolas un trīs Lietuvas skolas uzsāka sadarbību Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gada ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta projekta „Rietumlatvijas un Rietumlietuvas dabas zinātņu izglītības kvalitātes paaugstināšana” īstenošanā.
Projekta mērķis bija veicināt darbaspēka piedāvājumu ilgtermiņā, tādējādi radot priekšnoteikumus pārrobežu darba tirgus integrēšanai Kurzemes reģionā Latvijā un Klaipēdas reģionā Lietuvā, izmantojot modernās tehnoloģijas un ieviešot jaunu mācību programmu, uzlabojot dabaszinātņu apmācību kvalitāti, veicinot skolotāju pieredzes apmaiņu.
Ija Lasmane (Ventspils Vakara vidusskolas direktore un vienlaikus arī Projekta metodiķe) uzsver, ka: „Mūsdienās zinātne un tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka ne viena mācību grāmata ne fizikā, ne ķīmijā, ne bioloģijā nespēj aplūkot visu aktuālo informāciju. Līdz ar to mainās arī izglītības filozofija: no „skolotājs kā zināšanu devējs” uz „skolotājs – konsultants”. Eiropas Sociālā fonda projekta „Dabaszinātnes un matemātika” ietvaros 80% Latvijas vidusskolu tika izremontēti dabaszinību kabineti un uzlabota mācību bāze: sagādāti digitālie mikroskopi, datu uzkrājēji, sensori, interaktīvās tāfeles. Nepieciešamību pēc izmaiņām dabaszinātņu un matemātikas priekšmetos ir izjutusi arī Lietuvas izglītības sistēma. To jau ilgstoši ir noteikusi ekonomiskā situācija, zinātnes un tehnoloģiju attīstība. Situācija reģiona darba tirgū liecina, ka trūkst kvalificētu darbinieku inženierzinātņu nozarēs, bet tieši dabaszinātnes un matemātika veido inženierzinātņu bāzi. Pēdējos desmit gados TIMSS un OECD, kā arī atsevišķu zinātnieku veiktie pētījumi ir atklājuši pastāvošo mijsakarību starp skolēnu sasniegumiem dabaszinātņu priekšmetos un viņu pratību sasaistīt apgūtās zināšanas ar apkārtējo pasauli un ikdienas dzīves pieredzi, izmantojot tās problēmrisināšanā un spriešanā (Kalniņa R., Prikšane A. Patstāvīgas un pētnieciskās mācīšanas sekmēšana skolēniem ķīmijā. Starptautiskas, zinātniski metodiskas konferences Ķīmijas izglītība – 2009 rakstu krājums, 68. – 71. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds). Dabaszinātņu profesiju pārstāvjiem zinātnieku, inženieru, tehnologu pienākumu veikšanai ir nepieciešama gan kvalitatīva vidējā, gan augstākā izglītība.
Lai sagatavotu profesionāli daudzpusīgi izglītotus un motivētus speciālistus, svarīgi ir veicināt bērnu un jauniešu interesi par dabaszinātnēm. Neatbilstošs tehniskais aprīkojums, nepietiekama skolotāju kompetence un nodrošinājums ar mācību materiāliem nemotivē jauniešus izvēlēties studijas inženiertehniskajās un eksaktajās programmās. Tāpēc arī Latvijas skolās dabaszinību mācību priekšmetu apmācībās ir veiktas reformas. Tādas pārvērtības varēja notikt pateicoties Eiropas Sociālā fonda projektam „Dabaszinātnes un matemātika”, kā rezultātā projekta ietvaros tika labiekārtoti un ar mūsdienu prasībām atbilstošiem mācību līdzekļiem un tehnoloģisko aprīkojumu nodrošināti skolu ķīmijas, fizikas, bioloģijas, dabaszinību, matemātikas un informātikas kabineti. Tomēr visas Latvijas skolas nevarēja iesaistīties šajā projektā un Ventspils pašvaldība nodrošināja iespēju iesaistīt pārrobežu projektā tās Ventspils skolas, kas iepriekš nesaņēma atbalstu dabaszinātņu materiālās bāzes pilnveidošanai, pie tam pārrobežu projektā iesaistītās skolas saņēma atbalstu materiālās bāzes pilnveidošanai ne tikai vidusskolas posmā, bet jau sākot no 1. klases.”
Jāmin, ka dabaszinātņu kabinetu labiekārtošana ir loģisks turpinājums līdz 2008.gadam ieviestajai pašvaldības Rīcības programmai mācību procesa pilnveidošanai un matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību priekšmetu klašu aprīkojuma modernizēšanai pilsētas skolās 2006.-2008.gadā.Programmas ietvaros katru gadu daļā izglītības iestāžu tika sakārtotas mācību klases un nodrošināta atbilstoša materiālā bāze, kā arī apmācīti pedagogi, taču pateicoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, pašvaldība ir īstenojusi un būtiski uzlabojusi materiāltehnisko bāzi dabaszinātņu kabinetos visās Ventspils skolās.
I.Lasmane: „Tomēr jāuzsver būtisks moments – minētais pārrobežu projekts nenozīmē tikai mācību kabinetu tehniskā aprīkojuma modernizēšanu. Projektā iesaistīto skolu pedagogu uzdevums bija kopīgi izstrādāt jaunu, integrētu fakultatīva programmu vides izglītībā „Saglabājot apkārtējo vidi – aizsargājam savu nākotni”, kā arī Rokasgrāmatu, kas pedagogiem kalpotu kā metodiskais atbalsts, īstenojot iepriekš minēto vides izglītības programmu.
Metodiskā darba kvalitāti veicināja divas starptautiskas konferences Klaipēdā un Grobiņā, kurās piedalījās visu partnerskolu pedagogi, kā arī pieredzes apmaiņas brauciens uz Somiju. Sagatavotās nodarbības varēs izmantot izglītības procesā skolēniem no 1. – 10. klase, jo izpratni par dabaszinātnēm ir svarīgi veidot skolā jau izziņas procesa sākumposmā, t.i. sākumskolā (Pestovs P., Logins J. Vai ķīmiju var apgūt sākumskolā? Starptautiskas, zinātniski metodiskas konferences Ķīmijas izglītība – 2008 rakstu krājums, 96. - 100. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds).
Sagatavotos materiālus varēs izmantot gan fakultatīvajās nodarbībās, gan integrēt mācību stundās: dabaszinībās, ģeogrāfijā, bioloģijā, ķīmijā un fizikā no 1. līdz 10. klases skolēniem. Izstrādātie materiāli 1. -6. klasei 2010./ 2011.mācību gadā tika aprobēti trijās Ventspils skolās un Grobiņas vidusskolā vides fakultatīva nodarbībās. Aprobācijā iesaistītie skolotāji izvērtēja un izanalizēja mācību gadā iegūtos rezultātus.
Kā pozitīvu ieguvumu skolotāji atzīmēja to, ka fakultatīva programma deva iespēju skolēniem apgūt gan zināšanas, gan vērtību izpratni par apkārtējo vidi un tās saglabāšanu. Līdz ar to veidojot skolēnos pozitīvu attieksmi pret nepieciešamību saglabāt apkārtējo vidi, palīdzot apgūt nepieciešamās prasmes un iemaņas, kas nodrošinātu apkārtējās vides saglabāšanas iespējas, tās kvalitātes uzlabošanu.
Skolēni guva iemaņas praktisko darbu veikšanā, mācījās vērot, izvērtēt iegūtos rezultātus. Tādējādi skolēni ieguva elementāras pamatzināšanas praktisko darbu veikšanai dabaszinību priekšmetos: fizikā, bioloģijā un ķīmijā, radīja vēlmi turpināt mācīties un apgūt jaunas prasmes un zināšanas dabaszinībās. Skolēniem fakultatīvs patika, jo neformāla zināšanu, prasmju un iemaņu apguve ir interesantāka. Pozitīvi, ka skolēni nebaidījās kļūdīties, jo netika likti vērtējumi žurnālā. Īpaši skolēniem patika praktiskā darbošanās stundās, tomēr to skaitu ierobežoja reālās iespējas. Skolotāji uzsvēra, ka fakultatīva tematiskais plānojums jāsaskaņo ar citu mācību priekšmetu apgūstamajām tēmām, lai panāktu tēmu pastiprinātu apguvi, nevis dublēšanos.
Skolotāju izstrādātās un rokasgrāmatā apkopotās nodarbības var izmantot ne tikai fakultatīva nodarbībās, bet veiksmīgi var izmantot, integrējot mācību stundās dabaszinībās, ģeogrāfijā, bioloģijā, fizikā un ķīmijā.
Skolotāju iesaistīšanās metodiskajā darbā, piedalīšanās konferencēs un kopīgos pieredzes apmaiņas pasākumos, tiekoties ar kolēģiem no citām Latvijas, Lietuvas un Somijas skolām, veicināja pedagogu profesionālo izaugsmi. Projekta noslēgumā iegūs visi dalībnieki (skolotāji, skolēni), kā arī pārējie Latvijas un Lietuvas skolotāji, kuri varēs izmantot Rokasgrāmatu.”
Papildu informējam, ka skolotāju izstrādātā fakultatīvā programma un metodoloģija ir publiski pieejama jebkuram interesentam un atrodama Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldes mājas lapā vip.ventspils.lv.
Jāuzver, ka fakultatīvās mācību programmas izstrādes metodiku un pašu rezultātu Iju Lasmani un līdzautori - bioloģijas un ķīmijas zinātņu maģistri dabaszinības Emīliju Lesiņu; prezentēt aicina Kauņas Tehnoloģiju Universitātes rīkotajā starptautiskajā konferencē "Chemija Mokykloje - 2012" (Ķīmija skolā - 2012), kas norisināsies 2012.gada 2.aprīlī Kauņā, Lietuvā.
Atgādinām, ka 2011.gada 13.decembrī noslēdzas 18 mēnešus ilgā Projekta "Rietumlatvijas un Rietumlietuvas dabas zinātņu izglītības kvalitātes paaugstināšana" realizācija, kura īstenošana, sadarbojoties Latvijas un Lietuvas partneriem - Ventspils pilsētas domes Izglītības pārvaldei, Grobiņas un Durbes novada domēm, Klaipēdas pilsētas domes administrācijai, kā arī Klaipēdas Vitauta Didžiojo, Vetrunges un Hermaņa Zudermaņa ģimnāzijām - tika uzsākta 2010. gada 14. jūnijā.
Kā jau iepriekš izskanējis, Ventspils pilsētas pašvaldība projekta ietvaros ir labiekārtojusi un ar mūsdienu prasībām atbilstošiem mācību līdzekļiem un tehnoloģisko aprīkojumu aprīkojusi četru Ventspils vispārizglītojošo skolu ķīmijas, fizikas, bioloģijas, matemātikas un informātikas kabinetus - 1.pamatskolā, 2.pamatskolā, 5.vidusskolā un Vakara vidusskolā. Vienlaikus Ventspils Jaunrades nama robotikas, kino – foto, tehniskās modelēšanas un astronomijas pulciņa vajadzībām ir iegādāts mūsdienīgs aprīkojums.
Savukārt 2011.gada martā 22 Ventspils vispārizglītojošo skolu pedagogi piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Somijā. Nedēļu ilgajā braucienā kopumā piedalījās 56 projektā iesaistīto Latvijas un Lietuvas pedagogu un skolu administrāciju pārstāvji. Pieredzes apmaiņas un semināru ietvaros gūtās zināšanas un atziņas ir nodotas pārējiem kolēģiem un izmantotas, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti arī citos mācību priekšmetos.
Projekta kopējās izmaksas veido 694 504 latu, tai skaitā Ventspils (5% no attiecināmajām izmaksām) un Ventspils pilsētas pašvaldības finansējums paredzēts 30 636 latu apmērā pilsētas domes Izglītības pārvaldes aktivitāšu īstenošanai bija nepieciešami 306 359 latu, no kuriem 260 405 latu (85% no attiecināmajām izmaksām) sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Valsts budžeta līdzekļi veido 15 318 latu.