Visās Latvijas pašvaldībās kopumā vietas bērnudārzā nav nodrošinātas aptuveni 12% bērnu, saskaitījusi Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM). Kā atzīmē laikraksts "Diena", VARAM aplēses par bērniem, kuriem nav nodrošinātas vietas bērnudārzos, ir trīs reizes mazākas nekā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini.
Precīzi rezultāti un iespējamie risinājumi no VARAM puses gaidāmi aprīļa sākumā plānotajā valdības Demogrāfisko lietu padomes sēdē, jo līdz tam daļu no saņemtajiem datiem nepieciešams precizēt, sacījusi bērnudārzu pieejamības jautājuma risināšanai izveidotās darba grupas vadītāja Sarmīte Ēlerte (V).
VARAM no pašvaldībām apkopotie dati liecina, ka pirmajā vietā pēc bērnu skaita rindā uz pašvaldības pirmsskolas iestādēm ir Rīga - 5292. Nākamā ir Liepāja un Jelgava, kur, tāpat kā Rīgā, bērnudārzs nav nodrošināts vidēji 14% līdz 15% bērnu no 1,5 gada vecuma. Visā valstī kopumā šī problēma ir aktuāla aptuveni 13 900 bērniem.
Salīdzinot ar IZM rīcībā esošajiem datiem par bērnu skaitu, kuri reģistrēti rindā uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm, šis skaitlis ir gandrīz trīs reizes mazāks, jo tajā novērsta pārklāšanās. "Šķiet, ka agrāk, kad ir runāts par rindu problēmu, vienmēr tomēr netiek perfekti nodalīts, cik bērnu reāli stāv rindā un cik no viņiem ir pierakstījušies dažādos bērnudārzos. Ir ļoti uzmanīgi jāizprot, kas aiz šiem skaitļiem stāv," sacījusi Ēlerte.
Rīgas un Pierīgas pašvaldības savās atbildēs VARAM visbiežāk norāda, ka galvenā problēma esot nepietiekams telpu nodrošinājums. Lai visiem atbilstošā vecuma bērniem būtu iespēja apmeklēt bērnudārzu, pašvaldībām vajadzētu celt piebūves vai pat jaunas pirmsskolu ēkas, kuras pēcāk gaidāmās demogrāfiskās bedres dēļ varot palikt tukšas. Problēmas sagādājot arī telpu piemērošana mazākajiem bērnudārzniekiem no 1,5 gadu vecuma, jo tās jāiekārto, ievērojot īpašas higiēnas prasības. Republikas pilsētu pašvaldību spēju visiem nodrošināt bērnudārzu ierobežojot attiecīgās izglītības trūkums darbiniekiem. Pedagogiem vajadzīga profesionālās kvalifikācijas celšana vai kursi par darbu ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības. Trūkstot arī mācību iespēju pedagogu palīgiem. Citās atbildēs kā problēma minēta arī sasniedzamība - gan sabiedriskā transporta tuvums, gan piebraucamo ceļu tīrīšana.
Starp vēlamajiem risinājumiem pašvaldības min valsts mērķdotācijas pedagogu atalgojumam darbā ar bērniem no 1,5 gadu vecuma. Patlaban valsts finansē pedagogu algas sagatavošanas grupām - no piecu gadu vecuma. Lai pašvaldības varētu bez bažām atrisināt telpu nodrošinājuma problēmas un celt jaunas ēkas, no valsts tiek gaidīta dzimstības veicināšanas politika, jo tas palīdzētu izvairīties no jaunuzcelto bērnudārzu slēgšanas.
Kā atzīmē laikraksts, sazinoties ar vairākām pašvaldībām, neizdevās atrast vietu, kur bērnudārzs reāli būtu nepieciešams tikpat lielam bērnu skaitam, kā redzams IZM datos. Piemēram, Liepājā atbilstoši šiem datiem rindā uz bērnudārzu stāvēja apmēram 3000 bērnu, taču pašvaldība norādīja, ka reālais skaitlis ir ap sešsimt. Pēc šīs statistikas, valstī rindā uz bērnudārzu stāv 32 500 bērni.