Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa un Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes pārstāvju pirmā tikšanās krietnu pusstundu buksēja, līdz abas puses spēja panākt kompromisu.
R. Ķīlis par katru cenu vēlējās no pedagogu pārstāvjiem sagaidīt iniciatīvu līdz šim piedāvāto reformu apaudzēšanai ar piedāvājumiem, priekšlikumiem un aprēķiniem, bet LIZDA padomes dalībnieki aizrādīja, ka pašlaik trūkst informācijas no ministrijas, lai varētu ķerties pie priekšlikumu izstrādāšanas.
Krietnu pusstundu ministrs audzināja pedagogus un zinātnes darbiniekus, pamācot viņus rīkoties ar lielāku iniciatīvu. Viņš aizrādīja, ka ministrijai un viņam kā ministram ir piedāvājums, kā īstenot reformas, taču Latvijas sabiedrības nelaime esot tā, ka cilvēki gaidot piedāvājumu, nevis iniciējot paši. Kad šķita, ka pirmā tikšanās būs norakstāma kā neizdevusies, R. Ķīlis beidzot piekrita atbildēt vismaz uz dažiem jautājumiem, kas viņa vadītās nozares darbiniekiem līdz šim palikuši bez izsmeļoša skaidrojuma. Ministrs uzreiz brīdināja, ka atsevišķas reformas ieceres pastāv tikai ideju līmenī un nebūtu atbildīgi tagad par tām runāt. «Daļa jautājumu par reformām nav atbildami, jo tiek vēl izstrādāti. Atbildēt par summām vaučeriem nav nopietni,» viņš konkretizēja. Arī par pārmaiņām augstākajā izglītībā pašlaik runāt esot tikpat nenopietni.
Tikai tikšanās otrajā puslaikā pedagogi uzzināja, ka būtiska reformu īstenošana sāksies ar nākamo gadu, kad budžetā varēs sākt paredzēt līdzekļus. Tāpēc, vēlākais, jau vasarā, kad sāksies valsts budžeta plānošana, Izglītības un zinātnes ministrijai jāsagatavo un jāiesniedz detalizēts reformu plāns. Tuvāko divu mēnešu laikā ministrs vēlas sagaidīt priekšlikumus no LIZDA, piemēram, par sešgadnieku apmācību un pedagogu darba motivāciju.
R. Ķīlis vēlreiz apstiprināja jau vairākkārt publiski izteikto nostāju, ka mazās skolas bez atbalsta netiks atstātas, tomēr katrai no problemātiskajām skolām tiks meklēts konkrēts izdzīvošanas modelis. Mazākajām skolām trūkst līdzekļu jau ar pašreizējo finansēšanas modeli. Pēc R. Ķīļa teiktā, problēmas ir 17 procentiem skolu ar kopumā pieciem procentiem skolēnu. «Tāpēc vajag izveidot īpašu atbalsta sistēmu, lai šīs skolas atbalstītu,» viņš sacīja. Arī te R. Ķīlis paļaujas uz sadarbību ar LIZDA, kas varētu izstrādāt attiecīgus modeļus. LIZDA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krastiņš vēlējās precizēt, vai ir runāts ar pašvaldībām par mazo skolu likteni, jo vietējās pašvaldības finansē mācību iestāžu uzturēšanu, un ir svarīgi zināt arī šīs, trešās, puses iespējas un nostāju. Ministrs nenoturējās, neatgādinot, ka viņš nevēlas sadarbību ar LIZDA padomi jautājumu un atbilžu formā. Vispārīgā atbilde, ka mazo skolu jautājums jārisina sadarbībā ar pašvaldībām un citām iesaistītajām institūcijām, neapmierināja zālē sēdošos, jo tas nebija nekas jauns un konkrēts.
R. Ķīlis LIZDA padomei piedāvāja tikties reizi mēnesī, lai diskutētu par reformām, kā arī uzklausītu padomes priekšlikumus.