Speciālistu darba grupa, kuras uzdevums ir līdz 1. novembrim izstrādāt augstākās izglītības un zinātnes attīstības gaitu nākotnē, lūgusi pagarināt noteikto termiņu līdz mēneša vidum. Visticamāk, gatavi reformu scenāriji būs tikai novembra beigās.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā trešdien izskanēja viedoklis, ka reformas nedrīkst notikt sasteigti un mērķi ir izvirzāmi ilgtermiņā.
Darba grupa noraidījusi daudzapmetņu universitātes modeli, kuru asi kritizējušas lielākā daļa augstskolu, kā arī scenāriju, kas paredz sektora pašorganizāciju, atstājot visu turpmākā pašplūsmā. Darba grupas dalībnieki sadalījušies trīs frontēs – vieni atbalsta jau izstrādātos variantus, citi uzskata, ka piedāvātie attīstības scenāriji ir jāsvītro un jāveido jauni, bet trešie atbalsta Rīgas Tehniskās universitātes rektora Ivara Knēta priekšlikumu par augstskolu tipoloģiju. Latvijas Universitātes Attīstības un plānošanas departamenta Stratēģijas nodaļas vadītājs un Ekonomikas ministrijas ārštata padomnieks Juris Pūce norādīja, ka darba grupa, visticamāk, tā arī nevienosies par konkrētu attīstības modeli, bet piedāvās izvērtēšanai vairākus variantus, no kuriem par piemērotāko būs jālemj Ministru kabinetā.
J. Pūce arī atgādināja, ka "ļoti nozīmīgi augstākā sektora attīstībai ir trīs darbiņi, kas aizķērušies Saeimā – Augstākās izglītības likums (AIL), grozījumi Zinātniskās darbības likumā un jautājums par nekustamo īpašumu nodošanu augstskolu un zinātnisko institūciju īpašumā". Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) solīja, ka komisija AIL pievērsīsies novembrī.
Komisijas deputāti vakar vērsa uzmanību uz kvalitātes jautājumiem ne tikai valsts finansētajās augstskolās. "Valsts iegulda izglītības kvalitātē, bet nepievērš uzmanību rezultātam. Arī privātajām augstskolām būtu jānosaka konkrētas kvalitātes prasības," uzskata deputāts Pēteris Tabūns (TB/LNNK). Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Rolands Broks norāda – kopš augstskolas ir publiskas atvasinātas personas, IZM nav informācijas par to ieņēmumiem, taču ir jānodrošina, lai arī valsts augstskolu maksas studenti saņemtu samaksātajai summai atbilstošu izglītību.