Turpmākajos gados skolotāju skaits būs jāsamazina vismaz par 6000 cilvēkiem, jo 28 000 skolotāju valstī uzturēt nevarēs, trešdien sarunā ar novadu izglītības pārvalžu vadītājiem izteicās izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Vēlāk gan tika precizēts, ka viņa sacītais jāvērtē sarunas kontekstā un ministrija neplāno atbrīvoties no pedagogiem.
Izglītības pārvalžu darbinieki nenoliedz, ka skolēnu skaits ik gadu valstī samazinās, un šī tendence turpināsies, tomēr no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)gaida gan aprēķinus, gan ar skaitļiem pamatotu plānu, ko iesākt mācību iestāžu darbiniekiem. «Ir vīzijas, kam nav seguma. Tagad pedagogi ir stresā, un tas nav labi,» konstatē Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Arī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis norāda, ka nepieciešami aprēķini un pamatojums, lai saņemtu atbildes uz pedagogiem būtiskiem jautājumiem. Pagaidām atbilžu nav, turklāt līdz šim nosauktie iespējamie reformu īstenošanas termiņi esot nereāli īsi.
Ministra padomniece Inita Blačforda Neatkarīgajai paskaidro, ka skolotāju skaits samazināšoties automātiski – demogrāfiskās situācijas dēļ, bet ministrija neplāno pedagogus optimizēt ne šogad, ne nākamgad. Iespējams, skolotāji pensionāri arī būtu tie, uz kuru rēķina pedagogu skaits samazināsies. I. Mikiško informē, ka skolās pašlaik strādā 8,6% pensionāru.
IZM piedāvā piešķirt skolām lielāku rīcības brīvību un iespēju rīkoties ar finansēm. Būtiski palielināt skolotāju atalgojumu varētu tad, ja samazinātu skolotāju skaitu. Tas gan esot tikai viens no variantiem. I. Balamovskis piekrīt, ka pedagogu darba samaksu paaugstināt vajag. «Bet kā? Vai ieviesīs citu finansēšanas sistēmu? Vai cels algas un tad mācību priekšmetus mācīs mazāk? Vajadzīgi aprēķini, bet tādu pagaidām nav,» viņš piebilst. Kaut arī Rīgā skolēnu skaits samazinās, tas nenozīmē, ka skolotājus atlaiž no darba. «Direktoru kompetencē ir izlemt, ko iesākt. Skolotāji var palikt darbā kaut visi, tikai ar samazinātu slodzi. Pēdējos gados skolotāju skaits skolās, kurās netiek veikta optimizācija, nesamazinās. Mainās slodze,» situāciju Rīgā raksturo I. Balamovskis.
I. Mikiško uzskata – pat ja ministrijā kāds aplēsis, ka līdz 2015. gadam skolotāju būs par 6000 mazāk, ir jābūt pamatojumam, kāpēc tieši šāds skaitlis nosaukts. «Jāredz, kā tas skaitlis radies, kādā veidā ministrs to samazinājumu saskata. Tā būs optimizācija vai kas cits? Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un katram [ministrijas] solim jābūt pamatotam,» saka arodbiedrības līdere. 25. janvārī LIZDA aicinājusi R. Ķīli uz tikšanos. Viņš solījis ierasties un pamatot savus ierosinājumus ar skaitļiem.