Iesaldējot ERAF investīciju projektus profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūrās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēl neiztērētos līdzekļus novirzīs mazākam izglītības iestāžu skaitam.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka, saskaroties ar iepriekš neplānotiem izdevumiem, IZM nolēma iesaldēt ERAF investīciju projektus. Pašlaik no apmēram 64 miljoniem latu, kas bija atvēlēti skolu modernizēšanai, neiztērēti palikuši apmēram 40 miljoni.
Izglītības ministrs Roberts Ķīlis trešdien skaidroja, ka par šiem līdzekļiem iecerēts pilnībā modernizēt un Eiropas standartiem atbilstoši iekārtot sešas līdz astoņas profesionālās izglītības skolas. Turpinot tikko kā apturētos projektus, tajos iesaistītās 34 skolas varētu tikai mazliet izremontēt, bet nekādā gadījumā panākt izvirzītos mērķus – izveidot modernas un augstiem mācību standartiem atbilstošas iestādes.
Jau iesāktie darbi skolām nebūs jāaptur, taču uzņemties jaunas saistības iepriekš apstiprināto projektu ietvaros tās nevarēs. Uz atlikušajiem ERAF līdzekļiem nākotnē varēs pretendēt jebkura profesionālās izglītības skola – arī tās, kuras uzsāktos darbus būs spiestas apturēt, skaidroja ministrs.
R. Ķīlis vairākkārt uzsvēra, ka galvenie kritēriji, saskaņā ar kuriem izvērtēs, kurai skolai piešķirt līdzekļus un kurai ne, būs tās vīzija par ilgtspējīgu un modernu darbību, ņemot vērā arī apkārtnē esošos industrijas pārstāvjus un demogrāfisko situāciju.
Uz jautājumu, ko darīt tām skolām, kas arī jaunajā konkursā nespēs pārliecināt vērtētājus par savu nākotnes redzējumu, ministrs atbildēja, ka tādām skolām vajadzēs atrast iespējas piesaistīt uzņēmējus, kas ir ieinteresēti jaunu darbinieku izskološanā. Pēc viņa domām, līdz šim tas nav noticis. Ministrs uzskata, ka šādā sadarbībā vajadzētu iesaistīt galvenokārt lauksaimniecības un mežrūpniecības uzņēmumus, kuriem Latvijā esot spēcīga un turīga pārstāvniecība.
Īsti pārliecināts par IZM iecerēto nav Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis. «Interesanti, kādi būs nākamie Ķīļa kunga soļi, bet pirmā mūsu reakcija ir diezgan negatīva. Tagad vēlamies dzirdēt piedāvājumus, kā rīkoties tālāk,» teica M. Kučinskis. Viņš uzsvēra, ka ministram vajadzētu uzsākt dialogu ar reģionu centriem un risinājumu atrast kopīgiem spēkiem, nevis vienpersoniski tos izkaldināt ministrijas kabinetos.
M. Kučinskis tomēr atzina, ka līdzšinējā kārtība īsti pareiza arī neesot bijusi, jo salīdzinoši lielie ERAF līdzekļi bija izdāļāti pārāk daudzām skolām. Rezultātā nauda būtu iztērēta, bet īsts labums tā arī netiktu gūts. Taču tas arī nenozīmējot, ka dažas mācību iestādes vajag upurēt, jo katrā lielajā pilsētā jābūt pieejamai vidējai izglītībai, tajā skaitā profesionālajai. Savukārt ministram ir jāuzņemas atbildība par augstas kvalitātes kompetenču centru izveidi, kuros tad arī investēt atlikušo Eiropas naudu.
«Kritērijiem jābūt objektīviem, piemēram, pilsētā esošā rūpniecība. Cerams, ka ministrs pats uzņemsies atbildību un noteiks tos centrus, nevis izraudzīsies kaut kādu konkursu kārtībā, kuru gaitu dažādi var ietekmēt,» sacīja M. Kučinskis.
Dīvains M. Kučinskim šķita ministra teiktais par darba devēju piesaisti, jo šāda nepieciešamība tiekot apspriesta jau 20 gadus, bet nekas īsti uz priekšu nav kustējies. «Darba devēji, protams, ir jāpiesaista, un es apšaubu, ka viņi paši to nevēlas, turklāt to visvieglāk izdarīt lielajās pilsētās, jo tur tie darba devēji arī koncentrējas,» teica M. Kučinskis.