Nākamā gada budžets Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), samazinot izdevumus par 1,26 miljoniem latu, ir būtisks trieciens, aģentūrai LETA atzina LLU lietu pārvaldnieks Jānis Sprukts.
Jau ziņots, ka valdības vakar apstiprinātajā Zemkopības ministrijas budžetā, kurā tiek paredzēta dotācija Latvijas Lauksaimniecības universitātei, finansējums augstākajai izglītībai samazināts no 6 253 266 latiem šogad līdz 4 993 949 latiem 2010.gadā.
Kā aģentūrai LETA atzina Sprukts, pat piemērojot minimālos koeficientus viena budžeta vietas izmaksu aprēķinam, šobrīd par plānotajiem 4,99 miljoniem latu universitāte var nodrošināt 74% no pašreizējā budžeta vietu skaita. Kā uzsver LLU pārstāvis, universitātē jau tagad minimālās budžeta vietas izmaksas tiek rēķinātas nevis 2008.gada līmenī, bet atbilstoši 2003. vai 2004.gada izmaksām. Lai nodrošinātu visas pašreizējās budžeta vietas pie pašreizējās normatīvās bāzes, augstskolai būtu nepieciešami 6,78 miljoni latu.
Tāpat jau pašlaik universitātes mācībspēki algā saņem minimālo Ministru kabineta noteikumos paredzēto summu un reti kurš no pasniedzējiem LLU strādā pilnu slodzi, stāsta Sprukts. Viņš gan atgādina, ka universitātes vēsturē bijuši mācībspēki, kas strādājuši arī vispār bez algas, ticot, ka varas pārstāvji nāks pie prāta, taču tas nevar tikt uzskatīts par risinājumu.
Vienlaikus no LLU ir aizgājuši daudzi pensijas vecuma darbinieki, kuri jau tā darbā nav strādājuši pilnu slodzi. Tomēr ir arī sava darba entuziasti, kas strādā cerībā, ka situācija vēl uzlabosies vai arī viņu vietā nāks jauni pasniedzēji. "Ne visi grib braukt uz ārzemēm," spriež universitātes pārstāvis.
Universitātes pasniedzēji cer arī uz atbalstu no Eiropas Savienības fondiem, jo ir pieteikušies vairākos projektos. Tomēr tanī pat laikā LLU būtiski trūkst finansējuma šo projektu īstenošanai.
"Ceru, ka nāks apgaismes brīdis," saka Sprukts, atzīstot, ka situācija ir ļoti saspringta un augstskola apsver visus iespējamos variantus, kā, nepazeminot izglītības kvalitāti, nodrošināt LLU pastāvēšanu. "Gribas cerēt, ka tas ir tāds periods, kas jāiztur, ja vien negribam iznīcināt ne tikai augstāko, bet visu izglītību kopumā," viņš piebilst.