Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde nolēmusi izveidot īpašu apvienības darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus pakāpeniskai pirmsskolas, pamata un vidējās izglītības pārejai uz mācībām tikai valsts valodā.
Izņēmums varētu būt vienīgi mazākumtautību valodas un kultūras apguvei veltīti mācību priekšmeti.
Ir pagājuši jau astoņpadsmit gadi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, bet Latvijas izglītības sistēma vēl aizvien turpina laist dzīvē cilvēkus, kas nav līdz galam spējīgi integrēties latviešu sabiedrībā. Kļūst skaidrs, ka pussoļi - latviešu valodā apgūstamo mācību priekšmetu proporcijas palielināšana, latviešu valodas mācību stundu palielināšana un tamlīdzīgi - nenes gaidīto rezultātu. Mūsuprāt, tikai pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā valsts finansētajās skolās var atrisināt sabiedrības integrācijas problēmu, norāda TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.
TB/LNNK uzskata, ka šādai pārejai ir jānotiek pakāpeniski - visdrīzāk, sākot ar pirmsskolas izglītību, kad bērns ir gatavs ātri iemācīties citu valodu un pierast pie mācībām šajā valodā. Ja pieņem, ka kādā brīdī visa pirmsskolas izglītība tiek uzsākta tikai valsts valodā, ir viegli izrēķināt, ka pēc sešpadsmit gadiem, kad šie bērni mācīsies 12.klasē, pāreja uz izglītību tikai valsts valodā būs pilnībā pabeigta.
TB/LNNK valdes izveidoto darba grupu vadīs valdes locekle, Talsu ģimnāzijas direktore Inguna Raitumu un tajā tiks iekļauti vairāki izglītības eksperti. TB/LNNK Saeimas frakcija šo jautājumu, tāpat kā jautājumu par Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ātrāku ieviešanu skolās, gatavojas pārrunāt ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS). Tas varētu notikt 25.novembrī, kad ministre būs atgriezusies no atvaļinājuma.