Iepazīstinot ar iespējamajiem risinājumiem, kā turpmāk finansējuma samazinājuma apstākļos būtu jāattīstās augstākajai izglītībai un zinātnei, speciālisti tiecas lielāku vērību pievērst izglītības kvalitātes un tās kontroles jautājumiem nekā pašiem scenārijiem.
Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes un ekonomikas ministra Arta Kampara vadītās darba grupas izstrādātais informatīvais ziņojums Par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē piedāvā piecus resursu optimizēšanas ceļus, taču pagaidām plašu atbalstu nav guvis neviens no tiem.
Mākslu nodala atsevišķi
Mākslas augstskolas ir sadzirdētas – no pieciem piedāvātajiem scenārijiem trijos tās izdalītas atsevišķi kā neatkarīgas augstskolas, un darba grupas speciālisti ir pārliecināti, ka tās nav liekamas vienā maisā ar pārējām valsts dibinātajām augstskolām. Pie reformu šūpuļa stāvošie ir vienisprātis – ir nepieciešams saglabāt arī pārējo augstskolu daudzveidību un to tradīcijas, īpaši uzsverot izglītības nozīmi reģionos.
Vairāki speciālisti, kas pagājušajā nedēļā piedalījās publiskajā diskusijā par augstākās izglītības reformu, augstākās izglītības nākotni redz, veidojot augstskolās zinātniskos centrus un sasaistot mācības ar zinātnisko darbību. Augstskolas, kurām šobrīd ir universitātes statuss, varētu kļūt par zinātnes universitātēm.
Jādomā par starptautisku konkurenci
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis kritizēja, ka reformu izstrādē nav veikts objektīvs situācijas izvērtējums – no apzināmo problēmu loka pazudušas privāto un juridisko personu dibinātās augstskolas, koledžas, taču reformas un likuma izmaiņas skars arī tās. Vienlaikus augstskolu pārstāvji uzsvēra, ka jādomā par Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju Eiropas un pasaules mērogā.
Ņemot vērā, ka tuvāko sešu astoņu gadu laikā studējošo skaits Latvijā varētu samazināties par 40–60%, jādomā par pieaugušo izglītošanu un it īpaši par ārvalstu studentu piesaisti. Speciālisti uzsver – pirms iespējams runāt par eksportspējīgu izglītību, nekavējoties jāapstiprina jaunais Augstākās izglītības likums. Tas strauji uzlabotu studiju kvalitāti un mīkstinātu arī pastāvošos svešvalodu ierobežojumus, kas kavē ārvalstu studentu piesaisti. Šobrīd viņu skaits ir niecīgs – 1,2% no studējošo kopskaita, turklāt šis skaitlis pieaug ļoti lēni – aptuveni par 4–6% gadā.
Meklēs publisko finansējumu
Sociālantropologs Roberts Ķīlis norādīja, ka Latvijā ir Eiropā zemākie izdevumi uz vienu studējošo – 1385 eiro (aptuveni 1000 latu). "Latvija ir unikāla ar to, ka pašu studējošo finansējums ir daudz lielāks par valsts finansējumu. Cilvēki, kas studē par maksu, būs spiesti studijas pārtraukt, bet tie, kas gribēs iestāties no jauna, to nevarēs atļauties," brīdina A. Teikmanis. Viņaprāt, jāpanāk valsts un privātā finansējuma līdzsvars. Tomēr abi darba grupas vadošie ministri otrdien apstiprināja, ka no lēmuma samazināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, visticamāk, nebūs iespējams atkāpties.
Šādos apstākļos augstskolām izšķiroša varētu būt publiskā finansējuma piesaiste. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un darba grupas loceklis Vitālijs Skrīvelis uzsvēra, ka uzņēmēji labprāt ieguldītu naudu zinātnes institūcijās, bet ir nepieciešams atvieglot finansēšanas kārtību un piemērot nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas investē augstākajā izglītībā.
Kvalitāte labāka nekā finansējums
Starptautiskajos reitingos Latvijas rādītāji gan kvalitātes, gan inovāciju ziņā noslīdējuši līdz neapskaužamām pozīcijām. "Daudz kam var piekrist – augstākā izglītība Latvijā nav ideāla, bet tā ir adekvāta Latvijas valstij un pat labāka," ironiski vērtē Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš. Savukārt Ventspils augstskolas profesors Andrejs Jaunzems uzsver: "Augstākās izglītības kvalitāte samazinās, jo tiek ignorēti brīvā tirgus principi – naudas devējs nekontrolē kvalitāti, bet uztic to pašam pasūtījuma izpildītājam. Daudzi maģistra grāda ieguvēji ir ar augstu pašapziņu un zemām zināšanām." Viņaprāt, zināšanas, kas Latvijā tiek novērtētas kā teicamas, iespējams, Vācijā saņemtu neapmierinošu vērtējumu. "Objektīva studentu zināšanu pārbaude nepastāv, tāpēc ierosinu pēc iespējas ātrāk – jau nākamā gada pavasarī – ieviest starptautisku studentu zināšanu novērtēšanas sistēmu."
***
STRUKTURĀLO REFORMU SCENĀRIJI
1. Sektora pašorganizācija. Augstskolas turpina cīnīties katra par sevi. Tas nozīmētu augstskolu skaita samazināšanos, brīvprātīgi apvienojoties.
2. Likumīgi noteikta starpinstitucionāla sadarbība. Valsts finansē pētījumu projektus, kurus vienā nozares studiju programmā augstskolas īsteno kopīgi.
3. Četras universitātes (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā) un trīs mākslas augstskolas.
4. Sešas universitātes, kuras jau pastāv, trīs mākslas augstskolas un valsts zinātniskie institūti.
5. Universitātes sistēma jeb daudzapmetņu universitāte – visvairāk apspriestais modelis. Valsts dibinātās augstskolas un institūti tiek apvienoti vienā lielā universitātes sistēmā. Arī šajā gadījumā aktuāls ir jautājums par trim mākslas augstskolām.
