Šodien notiks otrā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izlīgšanas komisijas sēde, kurā tiks turpinātas sarunas par LIZDA uzstādīto prasību izpildi.
Kā ziņots, neraugoties uz to, ka IZM ir solījusi nākamajā gadā ne tikai palielināt skolotāju darba samaksu un izpildīt virkni citu arodbiedrības uzstādīto prasību, arodbiedrība uz šo sēdi ir pieprasījusi konkrētu dokumentu projektus, kas paredz izglītības finansējuma palielinājumu.
Vakar LIZDA valdes ārkārtas sēdē valde uzdevusi arī arodbiedrības pārstāvjiem Izlīgšanas komisijā noskaidrot, cik tieši līdzekļu nākamgad paredzēts, lai palielinātu summu, ko valsts maksā par viena skolēna izglītošanu, kā arī to, vai IZM solītais skolotāju atalgojuma palielinājums attieksies arī uz interešu izglītības, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā iesaistīto pedagogu un profesionālās izglītības iestāžu skolotāju algām.
Tāpat arodbiedrībai uzdots turpināt aizstāvēt prasības attiecībā uz finansējuma nesamazināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei.
Harbaceviča uzsver, ka LIZDA pašreizējās prasības nebūt nesaistās tikai ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, bet arī ar izglītības kvalitātes un pieejamības veicināšanu Latvijā. "Nenoliedzami, primārais ir arodbiedrības biedru interešu un tiesību aizstāvēšana, bet kā Latvijas pilsoņi esam tikpat daudz ieinteresēti izglītības kvalitātes un pieejamības nodrošināšanā," viņa norāda.