Septembra beigās satraukumu radīja Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) paziņojums par it kā samazināto mērķdotāciju pedagogu atalgojumam par 2,5 miljoniem.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks šādas ziņas pilnībā noliedz un skaidro, ka nekādu izmaiņu saistībā ar pedagogu atalgojumu neesot. Savukārt LIZDA publicēto informāciju negrasās atsaukt, kamēr nebūs viesta skaidrība par finansējuma sadali un novirzīšanu.
Vakar Ministru kabinetā (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par mērķdotācijām pašvaldībām. Tajā noteikts, ka no šā gada 1. septembra pedagogu atalgojums saglabāsies līdzšinējā apmērā un nav mainīta arī metodika, pēc kuras aprēķina algas.
Algas nesamazināšot
Mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķina un sadala pēc vienotiem principiem, ņemot vērā skolēnu skaitu un īstenotās mācību programmas. «Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nekāda samazinājuma nav un arī nauda, kas seko vienam skolēnam, saglabājusies līdzšinējā,» skaidro R. Broks. Šogad vienam skolēnam sekos 677,4 lati.
«Jau septembrī IZM visām pašvaldībām pārskaitīja ceturto daļu mērķdotācijas, tāpēc nav arī nekādu skolotāju darba samaksas kavējumu vai samazinājumu,» informē R. Broks. IZM pilsētu un novadu kontos pārskaitījusi daļu no 2011./2012.mācību gada nepieciešamā finansējuma pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Ceturtā daļa mērķdotācijas apmēra atbilst šā gada pēdējiem četriem mēnešiem. R. Broks uzsvēra, ka arī speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai un pedagogu darba samaksai finansējums saglabājies pērnā gada apmērā.
Joprojām nesaprotas
«Šobrīd ministrijas vārdi ir pret mūsu vārdiem. Viens no mums vai nu melo, vai nesaprot, vai kaut ko līdz galam nepasaka,» konflikta iemeslus starp IZM un LIZDA skaidro arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.
Apgalvojot, ka skolēnam turpina sekot tā pati naudas summa, kas līdz šim, ministrijas teiktajā rodas pretrunas, norāda E. Grigorjevs. Līdz šim skolēnam sekoja 678,48 lati, taču pēc vakardienas publiskotās informācijas skolēnam seko vairs tikai 677,4 lati. «Publiskajā telpā mēs šobrīd esam padarīti par tādiem nezinīšiem vai muļķīšiem. Tāpēc esam uzaicinājuši ministriju uz kopīgu tikšanos, lai mums izskaidro, kur tiks novirzīta nauda, nosacīti ietaupījums, kas rodas skolēnu skaita samazināšanās dēļ. Šobrīd mēs esam tie, kas no izglītības pārvaldēm saņemam zvanus un epastus ar jautājumiem, kādēļ pedagogiem ir zemāks atalgojums,» informē E. Grigorjevs.
Finansējums sadalīts
Pedagogu algām šogad paredzēti 214,4 miljoni latu. Finanšu ministrija gan norāda, ka privāto bērnudārzu skolotāji, kuri apmāca piecu un sešu gadu vecus bērnus, nevar saņemt finansējumu no mērķdotācijām pašvaldībām, bet gan no īpašas budžeta programmas, kas izveidota speciāli tam. Pretējā gadījumā valsts un pašvaldību pārskati sniedz neprecīzu informāciju. Savukārt IZM šo kārtību precizēs 2012. gadā, bet līdz gada beigām piešķirs naudu pašvaldībām no mērķdotācijām.
Pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, speciālo un profesionālo skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām šogad piešķirti 145,7 miljoni. Savukārt interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un sociālajām iemaksām 7,2 miljoni latu. Pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem piešķirti 49,2, bet pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai un sociālajām iemaksām – 12,3 miljoni latu.