Ja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iegūs izglītības un kultūras ministra posteni, tad pusgadu pēc tam Latvijas skolās no pirmās klases varētu uzsākt mācīt jaunu priekšmetu – Tēvzemes mācību.
Šādu iespēju sarunā ar Neatkarīgo nenoliedz viens no vislatviešu līderiem Imants Parādnieks. Viņš skaidro, ka Latvijas vēsture un Jaunsardzes kustība tomēr nav tas pats, kas Tēvzemes mācība. Proti, šo patriotisko, nacionālo pašapziņu stiprinošo un latviskās dzīvesziņas mācību vajadzētu apgūt jau pirmajā klasē, kam sekotu Latvijas vēsture kā mācību priekšmets vēlāk. Tēvzemes jeb Tautības mācība (lietojot dievturu draudzes izveidotāja Ernesta Brastiņa terminoloģiju) bērniem radītu izpratni par latvisko identitāti un būtību, ietverot arī latviešu vērtību sistēmu, kristietību un latvisko dzīves ziņu.
Savukārt patriotisko audzināšanu Jaunsardzē I. Parādnieks raksturo kā aizsardzības spēku skolu. Viņš ir apņēmības pilns šādu ieceri īstenot, jo «Latvijas vēsturi taču esam panākuši».
Uz aizrādījumu, ka Latvijā izvērtās asas diskusijas par Bībeles mācības ieviešanu skolās un sabiedrībā nebūt nevalda vienprātība, I. Parādnieks atteic, ka Tēvzemes mācība netiek izprasta tik šauri kā tikai Bībeles mācība, taču kristietība ir Latvijas vēstures sastāvdaļa, tāpēc arī par to bērniem būtu jāuzzina.
Arī Nacionālās apvienības līderis un premjera amata kandidāts Gaidis Bērziņš intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atzinis, ka Izglītības un zinātnes ministrijas vadība ir Nacionālās apvienības prioritāte. Ja vislatvieši iegūtu šo ministra portfeli, tad viņi ir gatavi izveidot visaptverošu patriotiskās audzināšanas programmu, ko pašlaik vērtē kā nepietiekamu un sadrumstalotu.
I. Parādnieks nevēlas piekrist, ka šādas informācijas parādīšanos varētu vērtēt kā priekšvēlēšanu kārti. «Priekšlikums bija jau sen!» viņš oponē.