Izglītības un zinātnes ministrija ir darījusi visu iespējamo, lai skolotāji nenonāktu līdz streikam un tāpēc cer, ka ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) tiks panākta vienošanās un skolotāji tomēr nestreikos, pēc tikšanās ar LIZDA mediju pārstāvjus informēja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.
Koķe uzsvēra, ka arī gadījumā, ja skolotāji nolems streikot, papildu līdzekļi neradīsies, tāpēc ir vērts turpināt kopīgu darbu un nonākt pie sapratnes bez piketiem. Tāpat ministre arī stāstīja, ka no nākamā gada janvāra par 33% palielināsies līdzekļi skolotāju atlīdzībai, salīdzinot ar šī gada pēdējiem četriem mēnešiem.
Tātad, ja šobrīd skolotājiem samaksa par likmi ir 250 lati un skolotājiem ar vairāk nekā desmit gadu stāžu 255 lati, tad tas nozīmē, ka nākamgad, pateicoties šiem papildu līdzekļiem, vienu pamatlikmi varētu palielināt līdz 325 latiem.
Šobrīd Koķe gaida LIZDA priekšlikumus tam, vai arodbiedrība piekrīt pamatlikmes palielināšanai vai arī ir gatava sniegt citus priekšlikumus minēto līdzekļu izmantošanai nākamgad.
Kā ziņots, šodien notiek Izglītības un zinātnes ministrijas un LIZDA Izlīgšanas komisijas sēde, kurā tiks pārrunātas arodbiedrības izvirzītās prasības IZM.
Jau ziņots, ka LIZDA neapmierina ministrijas sniegtās atbildes uz arodbiedrības izvirzītajām prasībām un tā vēlas saņemt konkrētākas atbildes par to, kādā veidā IZM gatavojas pildīt savus solījumus.
LIZDA vēlas sīkāk uzzināt visas nianses, kas saistās ar ministrijas solīto finansējuma palielinājumu par vienu skolēnu valstī, kā arī koeficientiem, kurus plānots ieviest formulā, pēc kuras pašvaldībām tiek dalīta nauda skolotāju algošanai.
Arodbiedrība vēlas arī pārrunāt argumentus, kādēļ ministrija nepiekrīt apturēt skolotāja un skolēnu attiecības paaugstināšanu, jo, kā uzsver LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš, pagaidām notiek sabiedrības dezinformēšana, apgalvojot, ka šī proporcija Latvijā ir viena no viszemākajām Eiropā, jo pavisam citu ainu rāda "Eurostat" dati.
Joprojām ir aktuāls arī jautājums par profesionālās izglītības finansējumu, jo Latvijas Pašvaldību savienība pagājušajā nedēļā ir ziņojusi, ka nepiekrīt finansējuma pārdalei no speciālās izglītības iestādēm paredzētajiem līdzekļiem šim mērķim. Tāpat LIZDA negrasās piekāpties prasībā par finansējuma nesamazināšanu augstākajai izglītībai, kā arī zinātnes bāzes finansējuma paredzēšanu 12 miljonu latu apmērā, tāpat arī jautājumā par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma noteikšanu valsts līmenī.