Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis un Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs vakar parakstīja sadarbības līgumu par Rīgas pašvaldības apbalvojuma Gada rīdzinieks piešķiršanu nominācijā par nozīmīgu zinātnisku pētījumu humanitārajās un eksaktajās zinātņu nozarēs.
LZA kopš 2001. gada pasniedz Rīgas balvu, taču, kā pastāstīja RD priekšsēdētāja preses sekretāre Anna Kononova, šogad abus pasākumus – Gada rīdzinieka apbalvošanu un Rīgas balvas pasniegšanu – nolemts apvienot.
Rīgas balvas piešķiršana ir kļuvusi par nozīmīgu tradīciju ar lielu prestižu. Pagājušā gada novembrī balvu pasniedza jau devīto reizi. Žūrijas komisija vienbalsīgi to piešķīra rakstniekam, LZA goda loceklim Zigmundam Skujiņam par Rīgas identitātes veidošanu, zinātniekam akadēmiķim Ivaram Kalviņam par inovatīvu darbību un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam par zinātnes popularizēšanu Rīgā. Bet 2009. gadā apbalvoja tēlnieku Induli Ranku, kas zināms kā Turaidas Dainu kalna dižo skulptūru autors, vēsturnieku un publicistu Arturu Heniņu, fizikas doktoru Ati Kapenieku un SIA Lido prezidentu Gunāru Ķirsonu.
Savukārt Gada rīdzinieka titulam katru gadu tiek pieteikti vairāki desmiti pretendentu, un 2010. gadā 22 rīdzinieku konkurencē par labāko atzina hokeja komandas Rīgas Dinamo galveno treneri Juliusu Šupleru. Tāpat godināja arī citus pieteiktos kandidātus – Rīgas Doma Kora skolas direktoru Jāni Erenštreitu, novērtējot viņa mūža ieguldījumu Rīgas kultūras dzīvē, Mārtiņu un Kārli Dambergus, apbalvojot par Rīgas kultūrvides uzturēšanu, kā arī Māri Martinsonu par Rīgas popularizēšanu kino nozarē. 2009. gadā no 38 pieteiktajiem kandidātiem Gada rīdzinieka balvu piešķīra Alvim Hermanim, bet 2008. gadā to saņēma diriģents, kora Kamēr vadītājs un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Māris Sirmais.
Iecerēts, ka apbalvojumu par nozīmīgu zinātnisku pētījumu LZA izvēlētājam zinātniekam pasniegs Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, 18. novembrī, kad godinās arī Gada rīdzinieku.