Gribu būt skolotājs

Agnese Dzene schedule1.sep 2011

Par spīti tam, ka pēdējos gados izglītības sistēmas kontekstā visbiežāk dzirdētā frāze ir ierobežotie finanšu līdzekļi, Latvijā joprojām ir jauni, enerģiski un spējīgi jaunieši, kuri vēlas kļūt par izciliem skolotājiem. 24 gadus vecais Guntis Zenfs ir viens no viņiem.

Šogad pabeidzis studijas Latvijas Universitātē (LU) un tagad būs skolotājs Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.

Iedvesmu un motivāciju kļūt par angļu valodas skolotāju Guntis guvis Baldones vidusskolā, kad trīs gadus viņa priekšā stāvējusi, kā puisis pats saka, harismātiska, iedvesmojoša un brīnišķīga angļu valodas skolotāja. «Viņas pasniegšanas veids lika saprast – jā, es arī savā dzīve gribu darīt kaut ko tādu,» atceras Guntis. Vēlāk, pēc tam, kad gadu mācījies LU, viņš aizbrauca studēt uz Portugāli, vēlreiz pārliecinājās, ka vēlas kļūt par skolotāju. «Tur bija pasniedzēji no Kembridžas un Oksfordas universitātēm un viņu pasniegšanas stils bija izcils piemērs, kā mācīt angļu valodu. Skolotājs ienāk klasē, viņš vēl neko nav pateicis, bet visi jau atvērtām mutēm gaida, ko viņiem mācīs,» stāsta Guntis.

Jau 20 gadu vecumā paralēli mācībām LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē puisis sāka strādāt par skolotāju valodu skolā Pigmalions un vēlāk arī Jūrmalas alternatīvajā skolā. «Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, gribēju dot skolēniem pozitīvo pieredzi, ko pats biju guvis Portugālē. Mācīt tā, kā mācīja viņi, ļaujot skolēnam nākt uz skolu ar prieku un apziņu, ka viņu tur sagaida foršs skolotājs,» saka Guntis. Viņam sanācis strādāt ar visām vecuma grupām, sākot no pirmklasniekiem, beidzot ar

30 un 40 gadu veciem audzēkņiem. «Bet nav tādas īpašas vecuma grupas, ar kuru man visvairāk patiktu strādāt vai kura man ļoti nepatiktu. Šodien varbūt veicas darbs ar vienu klasi, bet rīt viņiem ir slikts garastāvoklis un nekas tur nesanāk. Vēl arī interesanti skatīties, kā visi attīstās. Nav jau svarīgi, vai tas ir pirmklasnieks vai pieaugušais. Ja viņš nezina valodu, tad mācās, un vairākumā gadījumu progresu var redzēt,» saka jaunais skolotājs.

Arī par darbu ar pamatskolēniem Guntis nesūdzas un domā, ka nepieciešams tikai atrast pareizo pieeju. Viņš uzskata, ka, «bļaustoties un ārdoties klases priekšā, ar fizisku vai garīgu iespaidošanu, disciplīnu nav grūti panākt. Skolēni nobīstas, un tad respekts iet caur bailēm». Tomēr Guntis šādu stilu savā mācību darbā neizmanto. Viņš ir pārliecināts, ka visu var balstīt uz savstarpēju sarunāšanu un iepriekš novilktām skaidrām robežām, kuras skolēns nedrīkst pārkāpt. «Es izmantoju tā saukto rāmja pieeju, norādot, kur ir viņu robežas un kur beidzas viņu smilšukaste. Tur tu staigā, dari, ko gribi, bet, tiklīdz izkāp ārā, tiek piemērotas sankcijas,» skolotājs norāda. Gunta pieredze rāda, ka šīs robežas jānovelk stingri – kas tiek darīts stundā un kas ārpus tās, bet svarīgākais esot runāt un izstāstīt, kāpēc drīkst un kāpēc nedrīkst. Puisis apgalvo, ka pretējā gadījumā, kad visu aizliedz, bet nepamato, skolēns pret šo nedrīkst kļūst imūns un nekāda sadarbība neizdodas.

Uz Rīgas Valsts vācu ģimnāziju jaunais skolotājs ceturtā kursa beigās atnāca praksē. «Bet jau no paša sākuma es strādāju ar apziņu, ka tiešām gribu šeit palikt. Un tad man paveicās – augustā meklēja angļu valodas skolotāju, patrāpījos es, un tā nu te tagad strādāju. Man liekas, ka vienmēr esmu bijis pareizajā vietā pareizajā laikā,» priecājas Guntis. Un, domājot par nākotni, jaunais skolotājs tic, ka nekad pavisam prom no skolas neaizies: «Varbūt pa starpu kaut ko citu pamācīšos vai pastrādāšu, bet šobrīd ir sajūta, ka skola vienmēr paliks kā pamats.»

***

Uzsākot 2011./2012. mācību gadu, slēgtas 12 izglītības iestādes:

• Rīgas M. Lomonosova krievu vidusskola

• Rīgas 1. vakara (maiņu) vidusskola

• Rīgas Centra sākumskola

• Friča Bārdas Pociema pamatskola

• Jēkabpils Poļu pamatskola

• Kurmenes pamatskola

• Bauskas pilsētas Kristīgā pamatskola

• Zaļenieku pirmsskolas izglītības iestāde Zvaniņš

• Pirmsskolas izglītības iestāde Taurenītis

• Pirmsskolas izglītības iestāde Lācītis