Šodien, 18. augustā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā Reformu vadības grupa konceptuāli vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli, sasaistot to ar kvalitātes rādītājiem. IZM piedāvātais modelis tiks tālāk virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Ņemot vērā to, ka šī ir pēdējā Reformu vadības grupas tikšanās līdz vēlēšanām, V. Dombrovkis pauda nostāju, ka Reformu vadības grupai darbs jāturpina arī pēc Saeimas vēlēšanām un aicināja valdības sociālos un sadarbības partnerus piedāvāt savu redzējumu turpmākajam Reformu vadības grupas darbam. „Šis formāts ir bijis lietderīgs un palīdzēja pārvarēt krīzes periodu. Reformu vadības grupas ietvaros notika valsts pārvaldes funkciju izvērtēšana, kas kalpoja par pamatu strukturālām pārmaiņām. Jāturpina iesāktais, mazinot administratīvo slogu un vienkāršojot likumdošanu,” tā V. Dombrovskis.
Attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanas modeli, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka augstskolu programmu kvalitātes rādītājiem jābūt sasaistītiem ar studiju programmas izvērtējumu. „Ar augstākās izglītības reformām jāpanāk, lai talantīgie studenti paliktu Latvijā, nodrošinot viņiem starptautiski konkurētspējīgu un kvalitatīvu augstāko izglītību. Kvalificēts darbaspēks, kas spēj radīt augstu pievienoto vērtību ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai Latvija noturētu ekonomikas izaugsmes tempus.”
IZM piedāvājums ir esošajā augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modelī ietvert kvalitātes kritērijus, kurus nosaka pēc augstskolas darbības rezultātiem. Kvalitātes kritērijos plānots ietvert vērtējumu piecos virzienos – publikāciju skaits uz profesoru, studējošo mobilitātes rādītājs, ārvalstu finansējuma piesaiste, reģionālais radītājs (augstskolas attālumu no Rīgas), kā arī augstskolas absolventu bezdarba līmenis.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks norādīja, ka šos piecus kvalitātes kritērijus iespējams ņemt vērā esošā finansējuma ietvaros, attiecinot to uz noteiktu īpatsvaru no kopējā finansējuma augstskolām. Šobrīd ar ES fondu atbalstu tiek vērtētas studiju programmas, un IZM izvērtējuma secinājumus plāno prezentēt sabiedrībai 2012. gada beigās.
Diskusijas laikā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Pašvaldību Savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji pauda konceptuālu atbalstu tam, ka augstākās izglītības finansējumam ir jābūt saistītam ar izglītības kvalitāti, taču nepieciešams pilnveidot IZM izstrādāto modeli un pilnveidot kritērijus, lai tie konkrētāk atspoguļo izglītības kvalitāti.