Aprēķināts, cik vecāki tērē naudu, lai šogad sagatavotu bērnus skolai

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, skolēnu vecāki pamazām sāk iepirkt visu nepieciešamo. Teju trešdaļa jeb 32% Latvijas iedzīvotāju plāno viena bērna sagatavošanai skolai tērēt līdz 100 eiro. Tikmēr Lietuvā 37% vecāku iecerējuši 101-200 eiro lielus tēriņus, bet Igaunijā 20% minēja 101-200 eiro izdevumus skolas preču iegādei.

Jaunā mācību gada sākums daudzām ģimenēm nozīmē rūpīgu budžeta plānošanu, jo vienlaikus jāiegādājas gan mācībām nepieciešamās lietas, gan jāpapildina bērna garderobe. Aptauja rāda, ka Latvijā visbiežāk viena bērna sagatavošanai skolai paredzēts atvēlēt no 51 līdz 100 eiro - tā norādījuši 32% aptaujāto vecāku.

Vēl 29% rēķinās ar 101-200 eiro lieliem izdevumiem, 16% paredz tērēt 201-300 eiro, bet 13% atzīst, ka skolas sezonas iepirkumiem būs nepieciešami vairāk nekā 300 eiro. Tikmēr 13% vecāku uzskata, ka viena bērna sagatavošanai pietiks ar izdevumiem līdz 50 eiro.

Lietuvā aina ir nedaudz atšķirīga - visbiežāk minētais tēriņu apjoms ir no 101 līdz 200 eiro, ko norāda 37% vecāku. Piektā daļa jeb 20% plāno viena bērna sagatavošanai atvēlēt 51-100 eiro, tikpat daudz paredz izdevumus 201-300 eiro apmērā, savukārt 17% rēķinās, ka tēriņi pārsniegs 300 eiro. Tikai 7% vecāku plāno iekļauties 50 eiro budžetā.

Savukārt Igaunijā vecāku plānotie izdevumi sadalās vienmērīgāk. Aptuveni ceturtā daļa vecāku viena bērna sagatavošanai skolai plāno tērēt no 51 līdz 100 eiro, un tikpat liela daļa paredz atvēlēt 101-200 eiro. Vēl 17% rēķinās ar 201-300 eiro lieliem izdevumiem, bet piektā daļa plāno tērēt vairāk nekā 300 eiro, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū. Tikmēr 17% Igaunijas vecāku uzskata, ka skolas sezonas iepirkumiem pietiks ar summu līdz 50 eiro.

Kopumā aptaujas dati liecina, ka Latvijas ģimenes, gatavojoties jaunajam mācību gadam, biežāk izvēlas pieticīgāku budžetu nekā kaimiņvalstīs, kur izplatītāki ir tēriņi virs 100 eiro vienam bērnam.

Neatkarīgi no valsts vecāku prioritātes ir ļoti līdzīgas - vispirms tiek iegādātas tās lietas, bez kurām ikdienas mācību process nav iedomājams. Vislielāko uzmanību ģimenes pievērš apģērbam, apaviem un kancelejas precēm, savukārt lielāki pirkumi, piemēram, elektronika, tiek veikti tikai nepieciešamības gadījumā.

Apģērbu un apavus pirms jaunā mācību gada plāno iegādāties 82% Latvijas vecāku, 80% Lietuvas vecāku un 73% Igaunijas vecāku. Savukārt kancelejas preces iegādāsies 79% vecāku Latvijā, 77% Lietuvā un 76% Igaunijā.

Vairāk nekā puse vecāku plāno iegādāties arī sporta apģērbu - Latvijā to norādījuši 59% aptaujāto vecāku, Lietuvā 57%, bet Igaunijā 41%. Jauna mugursoma šogad būs viens no biežāk plānotajiem pirkumiem Latvijas un Lietuvas ģimenēs - to iegādāties iecerējuši aptuveni četri no desmit vecākiem (41% Latvijā un 40% Lietuvā). Igaunijā šādu pirkumu plāno vien 22% aptaujāto. Gatavojoties skolai, ģimenes bieži papildina iepirkumu grozu arī ar citām ikdienā noderīgām lietām, piemēram, ūdens pudelēm, pusdienu kastītēm, sporta maisiņiem un citiem aksesuāriem, kas palīdz bērniem ērtāk organizēt skolas gaitas.

Savukārt elektronikas iegāde pirms skolas sākuma joprojām nav izplatīta. Latvijā datoru, planšeti vai citu elektronisko ierīci plāno iegādāties vien 4% vecāku, kas liecina, ka šādi pirkumi parasti tiek veikti tikai tad, ja tie patiešām ir nepieciešami.

Lai gan gatavošanās skolai ik gadu prasa ievērojamus ieguldījumus, vairākums vecāku neplāno būtiski palielināt izdevumus, priekšroku dodot pārdomātiem, praktiskiem un vērtīgiem pirkumiem. Latvijā 58% vecāku norāda, ka skolas sezonai plāno tērēt aptuveni tikpat daudz kā pērn. Līdzīga tendence vērojama arī Lietuvā, kur tā atbildējuši 50% respondentu, un Igaunijā, kur līdzīgu budžetu plāno saglabāt 40% vecāku.

Vienlaikus aptuveni ceturtā daļa līdz trešdaļa ģimeņu Baltijas valstīs paredz, ka šogad izdevumi būs lielāki nekā pērn. Latvijā tā uzskata 26% vecāku, Lietuvā 30%, bet Igaunijā aptuveni ceturtā daļa respondentu. Mazākus tēriņus nekā iepriekšējā gadā plāno vien neliela daļa ģimeņu.

Aptaujas 2026. gada jūnijā un jūlijā veica pētījumu aģentūra “Norstat”pēc “Lidl Latvija”, “Lidl Lietuva” un “Lidl Eesti” pasūtījuma. Katrā aptaujā piedalījās virs 1000 respondentiem vecumā no 18 līdz 74 gadiem.