Pirms paša mācību gada uzsākšanas ministrija vēlas mainīt finansēšanas kārtību [papildināts]

Tikai pāris nedēļas pirms jaunā mācību gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi vairākus grozījumus, lai precizētu jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" piemērošanu no nākamā mācību gada, ziņo IZM.

Viens no priekšlikumiem paredz 2026./2027. mācību gadā saglabāt valsts finansējumu pedagogu algām arī 10.-12. klašu grupās, kurās ir vismaz 15 skolēni. Pašreizējais regulējums paredz 30 skolēnu slieksni. Finansējumu mazākām klašu grupām aprēķinās proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam.

Šāds pārejas risinājums pašvaldībām dos vairāk laika pielāgot skolu tīklu jaunajam finansēšanas modelim un pieņemt ilgtermiņa lēmumus par izglītības iestāžu attīstību, pamato IZM.

Savukārt skolās, kurām jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai piemēro īpašus nosacījumus, 1.-6. klašu grupās būs pieļaujamas skolēnu skaita svārstības 25% robežās, bet 7.-9. klašu grupās - 10% robežās. Šajās skolās vidusskolas posmā līdz 2027. gada septembrim saglabās pārejas nosacījumu par vismaz 15 skolēniem klašu grupā.

Līdztekus paredzēts atcelt pašreizējo 2% ierobežojumu valsts mērķdotācijas pārdalei starp skolotāju, atbalsta personāla, skolu direktoru un direktoru vietnieku darba samaksai. Tas skolu vadītājiem ļautu elastīgāk izmantot piešķirto finansējumu atbilstoši faktiskajām personāla vajadzībām. Tomēr, kā norāda IZM, finansējums prioritāri jānodrošina mācību procesa īstenošanai nepieciešamajam pedagoģiskajam un atbalsta personālam, kā arī speciālās izglītības programmu īstenošanai.

Grozījumi paredz arī precizēt tālmācības finansēšanu, dubultojot finansējuma aprēķinā piemērojamo koeficientu pašvaldību skolām, kas 1.-9. klašu posmā paralēli klātienes mācībām īsteno tālmācības programmas. Ministrija norāda, ka tas palīdzēs nodrošināt pamatizglītības pieejamību arī Latvijas diasporas bērniem ārvalstīs.

Tālmācības programmām vienlaikus noteiks vismaz 15 skolēnu slieksni klašu grupā.

Atsevišķi grozījumi paredz valsts budžeta mērķdotācijas finansēto amatu lokā iekļaut sociālos pedagogus. Tāpat valsts ģimnāziju direktoriem un direktoru vietniekiem paredzēts finansējums 10% piemaksai, kas jau ir paredzēta pedagogiem, kuri šajās skolās īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.

Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta jau 2023. gadā, kad par izglītības nozari atbildēja partiju apvienība "Jaunā vienotība". Reformas mērķis ir mazināt nevienlīdzību pret skolotājiem, jo algu pieaugums līdzšinējā modelī "Nauda seko skolēnam" bija atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Modelis "Programma skolā" daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā to ieviesīs no šī gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados būs nepieciešams vēl lielāks finansējums.

Jaunais regulējums paredz, ka pilnu valsts finansējumu saņems skolas, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem par skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu.

Skolu tīkla kritēriju izstrāde izraisīja plašas diskusijas. Dažādu politisko spēku, pašvaldību, nozares organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji vairākkārt pauduši iebildumus pret IZM piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem, norādot uz bažām par iespējamu skolu slēgšanu, īpaši reģionos un lauku teritorijās.

Papildināts:

Koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu pie mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveides, tomēr brīdina, ka būtiskas izmaiņas līdz jaunā mācību gada sākumam varētu nepaspēt ieviest, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).

Premjers norādīja, ka koalīcijas partneri ir vienisprātis par nepieciešamību pilnveidot vērtēšanas regulējumu, taču līdz 1. septembrim atlikušais laiks ir ļoti īss. Tādēļ partijas vienojušās deleģēt pārstāvjus turpmākam darbam pie iespējamajiem risinājumiem.

Pēc Kulberga teiktā, izglītības jomā nav vēlams sasteigt lēmumus, kuru īstenošana skartu pedagogus un skolas visā Latvijā. Viņš uzsvēra, ka reformas jāīsteno koordinēti un pietiekami sagatavoti.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis pauda viedokli, ka izmaiņas, kas skar jau nākamo mācību gadu, būtu jāvērtē īpaši piesardzīgi, lai skolām, pedagogiem un skolēniem būtu pietiekami daudz laika tām sagatavoties.

Tikmēr "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics norādīja, ka partija neatbalsta ieceri atcelt minimālo slieksni centralizēto eksāmenu nokārtošanai. Viņaprāt, šāds solis varētu negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti.

Līdz ar to, lai gan koalīcijā pastāv vienprātība par nepieciešamību uzlabot vērtēšanas sistēmu, par konkrētiem risinājumiem un to ieviešanas termiņiem diskusijas vēl turpinās.

Kā vēstīts, pagājušajā nedēļā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva saskaņošanai grozījumus noteikumos par pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu, to saskaņošanai paredzot četras dienas. Grozījumi paredz būtiskas izmaiņas skolēnu vērtēšanas kārtībā, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumos.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grozījumus vērtē kritiski, norādot, ka tik apjomīgu izmaiņu izvērtēšanai atvēlētais laiks ir nepietiekams.

Savukārt Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa norādījusi, ka izglītības politikā lēmumi jābalsta datos, ietekmes izvērtējumā un diskusijās ar nozares pārstāvjiem, izvairoties no straujām un nepietiekami izvērtētām pārmaiņām.

Vecāku organizācija nav apmierināta ar veidu, kādā tiek virzītas pārmaiņas nozarē, norādot, ka būtiski priekšlikumi izskan tikai dažas nedēļas pirms jaunā mācību gada un virzīti steigā.