Lai Latvijā uzlabotos augstākās izglītības un pētniecības kvalitāte, angļu valodai «de facto» jākļūst par oficiālo valodu Latvijas akadēmiskajā vidē, uzskata Rīgas Ekonomikas augstskolas un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis.
Šodien Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē notikušajā diskusijā Dombrovskis uzsvēra - viens no lielākajiem Latvijas augstākās izglītības trūkumiem ir publikāciju trūkums starptautiskajos recenzētajos akadēmiskajos žurnālos un, lai arī pētnieks norāda, ka pasniegšanas kvalitāti izmērīt ir grūti, vienlaikus nav iespējams noliegt, ka pastāv saistība starp šo rādītāju un zināšanu pasniegšanas kvalitāti.
Spriežot pēc tiešsaistes pakalpojuma «Web of Science» datubāzēm, Latvijas zinātnieku starptautisko publikāciju skaits būtiski atpaliek gan eksaktajās, gan sociālajās zinātnēs no tādām valstīm kā Zviedrija un Somija, kurās arī angļu valoda nav valsts valoda. Neraugoties uz to, ka no iekšzemes kopprodukta atvēlētais finansējums pētniecībai minētajās valstīs procentuāli ir vairākas reizes lielāks, tas nepamato tik krasu publikāciju skaita atšķirību, uzskata Dombrovskis.
Turklāt Latvija publikāciju skaita ziņā krietni iepaliek arī no kaimiņvalstīm - Lietuvas un Igaunijas. Salīdzinājumā ar Igauniju Latvijai ir aptuveni trīs reizes mazāk starptautisku publikāciju, liecina «Web of Science» zinātnes citējamības indekss.
Piedevām situācija ar starptautisko sociālo zinātņu publikāciju skaitu ir sliktāka nekā eksaktajās zinātnēs, turklāt, kā norāda Dombrovskis, to nevar viennozīmīgi skaidrot ar finansējuma trūkumu, jo eksakto un dabaszinātņu pētījumu veikšanai nereti nepieciešami daudz lielāki finanšu resursi. Dati rāda, ka sociālajās zinātnēs Latvijas zinātnieku produktivitāte ir aptuveni trīs reizes mazāka nekā kaimiņvalstīs.
Līdz ar to pētnieks uzskata, ka jebkurai augstākās izglītības reformai ir jāsākas ar recenzēšanas procesa ieviešanu, proti, tas nozīmē, ka potenciālā pētījuma kvalitāti anonīmi vērtētu zinātnieki, kas darbojas tajā pašā nozarē, bet žurnālos tiek publicēti tikai tie darbi, kas saņem anonīmo referentu piekrišanu. Tādējādi recenzēšana tiktu izmantota kā derīgs apliecinājums pasniegšanas kvalitātei.
Tomēr efektīvas recenzēšanas sistēmas funkcionēšanai Latvijas zinātniskā telpa ir pārāk maza, un līdz ar to ir pārāk liela distance starp vietējo zinātnieku specializācijas jomām, lai varētu veikt efektīvu savstarpēju darbu novērtēšanu, un ir nopietni apgrūtināta anonimitātes ievērošana.
Tādēļ efektīvas recenzēšanas sistēmas ieviešana Latvijā prasa tās zinātnisko kopienu pilnīgi integrēt pasaules lielākajā recenzēšanas tirgū, kas funkcionē angļu valodā, zinātniekiem publicējoties starptautiskajos žurnālos angļu valodā, tādēļ arī šai valodai faktiski jākļūst par otro oficiālo valodu pētīšanā un augstākajā izglītībā Latvijā.
Dombrovskis minēja vēl divus apstākļus, kas liecina, ka Latvija, lepojoties ar lielo studentu īpatsvaru, tomēr nevar apgalvot, ka arī ar tās augstāko izglītību viss būtu kārtībā, proti, daudzi studenti paralēli pilna laika studijām strādā arī pilna laika darbu, Latvijas akadēmiskais personāls strauji noveco, turklāt gan darba ņēmēji, gan devēji apliecina, ka situācija augstākās izglītības jomā nav tāda, kā tas izriet no nominālās statistikas.