Vai dronu uzlidojuma dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmena?
Atbild VIAA Valsts pārbaudījumu departamenta direktors Normunds Rečs.
Sociālajos tīklos izskanējusi kritika par centralizēto eksāmenu
norisi. Vai, atsaucoties uz kritiku, ir gaidāmi kādi uzlabojumi un
izmaiņas sistēmā, TV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu
Puriņu,” pastāstīja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA)
Valsts pārbaudījumu departamenta direktors Normunds Rečs.
Valsts centralizēto eksāmenu sesija sākās 12. maijā un noslēdzās 11.
jūnijā ar ģeogrāfijas augstākā līmeņa eksāmenu vidusskolām. Kopā
noorganizēti 29 centralizētie eksāmeni, par ko N. Rečs pateicās skolu
direktoriem un pedagogiem. Šogad eksāmenu laikā tika piedzīvots arī
jauns izaicinājums - trauksme gaisa telpas apdraudējuma dēļ.
Top jauns nacionālais vērtēšanas ietvars
Šobrīd notiek darbs pie nacionālā vērtēšanas ietvara izstrādes. Notiek
diskusijas gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un VIAA
iekšienē, gan sadarbībā ar sadarbības partneriem, kas ir sabiedriskās
organizācijas, kā, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas
Darba devēju konfederācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrība, tāpat ar izglītības iestādēm, lai nokļūtu pie nedaudz
citiem risinājumiem, kas zināmā mērā uzlabotu eksaminācijas
sistēmu, pastāstīja N. Rečs.
Nacionālā vērtēšanas ietvara izstrādē Latvija ņems vērā un balstīsies
uz citu valstu pieredzi, to valstu, kuru skolēni demonstrē augstus
snieguma rezultātus starptautiskajos izglītības pētījumos, piemēram,
Igaunija, Somija, Lietuva u.c. Eiropas valstis.
Latvija nav “pastarīšu galā”
“Jāteic, ka Latvija nemaz nav tajā “pastarīšu galā”. Mēs esam starp 20
pasaules TOP valstīm matemātikā 15 gadu veco skolēnu snieguma
līmeņa rādītājos. Tā kā kopumā var teikt, ka mēs esam uz pareizā
ceļa, mums jāiet vēl tālāk, jānodrošina skolēniem vēl labāks mācību
process un atbalsts,” uzsvēra N. Rečs.
Atbilstoši izglītības standartam, šogad, beidzot 9. klasi, abos
centralizētajos eksāmenos - latviešu valodā un matemātikā, lai
eksāmens būtu nokārtots, ir jāsasniedz vismaz 15%, bet nākamgad šo
minimālo slieksni ir paredzēts paaugstināt par 5%, lai 2027. gadā
sasniegtu 20%.
Savukārt vidusskolā šie 20% ir jau otro mācību gadu, un tur nekādu
izmaiņu nebūs, paskaidroja N. Rečs.
Līdz 2022. gadam ieskaitot šis slieksnis bija 5%, kas salīdzinoši ir ļoti
maz, un tad bija sabiedrības pieprasījums IZM, politiķiem paaugstināt
kvalitātes prasības, līdz ar to, tajā pašā gadā tika pieņemti grozījumi
gan pamatizglītības standartā, gan vidējās izglītības standartā, lai
veiktu pakāpenisku sliekšņa paaugstināšanu katru mācību gadu,
sasniedzot 20%. Vidējā izglītībā šo slieksni sasniedza 2025. gadā, bet
pamatizglītībā tas tika pagarināts par diviem gadiem, atgādināja N.
Rečs, piebilstot, ka diskusijās ir izskanējis lielāks skaitlis, pat 40%, jo
ikdienas mācībās, lai iegūtu četras balles, kas ir zemākais sekmīgais
vērtējums, šis īpatsvars ir augstāks.
Atbildes uz skatītāju jautājumiem
“Kad beigsies absurds, kad skolēniem vispirms ir izlaidums, un tikai
pēc tam viņi uzzina eksāmenu rezultātus, jo svinēt, nezinot, vai esi
beidzis, maigi izsakoties, ir savādi. Tāda prakse nebija pat tad, kad
visi darbi tika laboti manuāli,” vaicāja kāda skatītāja.
N. Rečs, kurš pats 17 gadus ir bijis skolas direktors, atbildēja, ka šeit
katrai skolai, skolēniem un viņu vecākiem, ir brīvas iespējas noteikt to
brīdi, kad svinēt izlaidumu.
Kāds skatītājs jautāja, tā kā daudzās ģimnāzijās un vidusskolās ir
iestājeksāmeni, kuriem eksāmeniem ir lielāks svars - centralizētajiem
vai iestājeksāmeniem?
N. Rečs paskaidroja, ka runa ir par pārbaudījumu, kas tiek rīkots
Rīgas valstspilsētā. N. Rečs skaidroja, ka vispirms būtu jāsaprot, ka
centralizētie eksāmeni 9. klasei latviešu valodā un matemātikā tiek
veidoti tā, lai tos varētu nokārtot skolēni ar dažādu snieguma līmeni -
no visaugstākā līdz viszemākajam, un tur nevar tik precīzi nomērīt
skolēnus ar augstāko sniegumu. Savukārt atsevišķās Rīgas izglītības
iestādēs ir ļoti svarīgi diferencēt šo augstāko snieguma līmeni,
skolēnu spējas konkrētajā mācību priekšmetā, piemēram, matemātikā.
Tāpēc Rīgā tiek rīkots šāds iestājpārbaudījums. Par šo kārtību gan
notika diskusijas, sacīja N. Rečs.
Raidījumā tika izskatīti arī vairāki skolotāju iebildumi par eksāmenu
norisi, kas publicēti sociālajos tīklos, piemēram, dienā starp mācību
stundām notiek vairāki eksāmeni; eksāmeniem, kuri norit tiešsaistē,
rodas sistēmas kļūdas un nobīdes; pārtraukumi starp eksāmenu daļām
mēdzot būt tik īsi, ka skolēniem pat neiznākot aizskriet līdz
labierīcībām utt.
“Vairāki eksāmeni vienā dienā ir jaunā mācību standarta
jaunievedums (kompetenču pieeja mācību saturā jeb “Skola 2030”),
šis standarts pilnā spēkā stājās 2022./2023. mācību gadā,” atzina N.
Rečs. Viņš atzina, ka šogad bioloģijas eksāmena sākumā bija laika
nobīde, jo eksāmenu rīkotāji saņēma ziņu no dažām skolām, ka ir
interneta pārrāvums, un par laika nobīdi arī tika laicīgi paziņots.
Ar ko būs jārēķinās tuvākajā nākotnē?
Mērķis ir nākotnē arvien vairāk pāriet uz digitālajiem eksāmeniem,
bet, protams, jebkura sistēma ir pakļauta riskiem. Tā, piemēram,
šogad, gaisa telpas apdraudējuma dēļ 10 pašvaldību skolu 9. klases
skolēni latviešu valodas eksāmenu kārtoja papildus termiņā, stāstīja
N. Rečs.
VIAA virzījusi arī grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai
turpmāk, ja arī papildtermiņa laikā notiek kas neparedzēts un
ārkārtējs, tiek paredzēta iespēja, ka izglītības ministrs var atbrīvot no
eksāmena skolēnus, kuriem eksāmenu norisi traucē ārkārtas apstākļi,
vai arī, izdodot rīkojumu, paredzēt papildu laiku eksāmenu kārtošanai
tiem skolēniem, kuriem eksāmenu rezultāts nepieciešams, lai mācītos
tālāk citā pakāpē, sacīja N. Rečs, piebilstot, ka automātiski ieskaitīt
eksāmenu gan šādā gadījumā nedrīkst, un tas netiks darīts.
Šobrīd vēl nav iespējams eksāmenus rīkot attālināti tiem skolēniem,
kuru dzīvesvieta ir ārzemēs, “taču mēs uz to iesim un tajā virzienā
strādāsim,” solīja N. Rečs.
