Latvijas universitātes un augstskolas pret finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai savākušas 26 050 parakstus, informē Latvijas Universitātes (LU) Preses centrā.
Paraksti tika vākti zem atklātās Latvijas augstskolu vēstules pret finansējuma samazināšanu augstākajai izglītībai, kurā akcentēts dramatiskais valsts budžeta finansējuma samazinājums šajā gadā, kas vairākos posmos sarucis par 48%. Atklāto vēstuli kopā ar parakstiem rīt, 16.oktobrī, plānots iesniegt Ministru kabinetā.
LU savākti 7635 paraksti, Rīgas Tehniskajā universitātē - 6254, Latvijas Lauksaimniecības universitātē - 2506, Rīgas Stradiņa universitātē - 3251, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā - 1338, Daugavpils universitātē - 1172, Vidzemes augstskolā - 832, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā - 612, Liepājas universitātē - 416, Banku augstskolā - 413, Rēzeknes augstskolā - 448, Jāzepa Vītola Valsts Mūzikas akadēmijā - 377, Ventspils augstskolā - 389, Latvijas Kultūras akadēmijā - 186, Latvijas Mākslas akadēmijā - 182, Jūras akadēmijā - 24, bet latviešu studenti Norvēģijā savākuši 15 parakstus.
Vēstules autori ir norādījuši uz Latvijas augstskolu gatavību pārmaiņām, uz studiju organizācijas optimizāciju un resursu pārvaldi, kā arī spēku koncentrēšanu un reālas sadarbības nodrošināšanu augstskolu starpā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka Latvijas augstskolām gan likums, gan saistības studentu priekšā uzliek pienākumu saglabāt izglītības kvalitāti, kas nebūs iespējams, ja finansējuma samazinājums turpināsies tik katastrofālā tempā.
"Laikā, kad citas valstis, tostarp arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis, cenšas maksimāli palielināt vai vismaz saglabāt iepriekšējo līmeni augstākās izglītības un zinātnes finansējumam, Latvijā nākamgad augstākās izglītības finansējumu no valsts budžeta plānots turpināt samazināt vēl par 31%," norādīts vēstulē.
Tādēļ augstskolu vadība, akadēmiskais personāls un studenti, kas parakstīs vēstuli, kategoriski pieprasīs 2010.gada finansējumu augstākajai izglītībai saglabāt vismaz šī gada līmenī.
Jau ziņots, ka 31% finansējuma samazinājuma gadījumā tiek paredzēts, ka par trešdaļu saruks budžeta vietu skaits un, iespējams, nākamgad budžeta grupā netiks uzņemts neviens pirmkursnieks. Tāpat augstākās izglītības iestāžu rektori bažījas par iespējām ar samazināto finansējumu izturēt gaidāmos ziemas mēnešus, paredzot lielus apkures un telpu uzturēšanas rēķinus, kurus nevarēs atļauties apmaksāt.