Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (Zaļo un zemnieku savienība) uzsver, ka budžeta vietas augstākās izglītības iestādēs ir jāsaglabā, pretējā gadījumā daļa jauniešu dotos studēt, piemēram, uz Skandināvijas valstīm, kur augstākā izglītība ir bez maksas.
Arī, pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa domām, budžeta vietas augstskolā ir jāsaglabā, pēc tikšanās ar prezidentu sacīja izglītības un zinātnes ministrs.
"Prezidenta kunga viedoklis nebija, ka nebūtu nepieciešamas budžeta vietas. Faktiski pasaulē nav tādas valsts, kura augstāko izglītību tādā vai citādā veidā nedotētu no valsts budžeta," paskaidroja Broks.
Viņš atkārtoja jau iepriekš teikto, ka vairākās Skandināvijas valstīs iegūt augstāko izglītību var bez maksas, līdz ar to, ja Latvijā pārietu uz maksas augstākās izglītības sistēmu, jaunieši masveidā dotos studēt uz ārzemēm. Tajā pašā laikā Broks pauda pārliecību, ka kontaktstundu skaits augstskolās ir jāpalielina.
Ministrs ar Bērziņu pārrunāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un ekspertu sākto augstākās izglītības programmu izvērtēšanu un tās iespējamās sekas.
"Patiešām pašlaik šis process norit, tostarp programmu kvalitātes, materiāli tehniskā nodrošinājuma un pasniedzēju darba izvērtējums. (..) Pats projekts neparedz augstskolu mehānisku apvienošanu, un tas nav arī prezidenta redzējumā," sacīja Broks.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidenta pakļautībā strādājošā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) iepriekšējā prezidenta Valda Zatlera laikā rosinājusi atteikties no studiju budžeta vietām, tās aizstājot ar kredītu, kuru piešķir Valsts kase un kuru absolvents atmaksā pēc studiju beigšanas, iepriekš klāstīja viens no SAK ziņojuma par augstāko izglītību izstrādātājiem Vjačeslavs Dombrovskis. Šāds modelis motivētu studentus izvēlēties viņiem piemērotāko mācību iestādi, kā arī motivētu mācību iestādes piedāvāt kvalitatīvāku izglītību.
SAK vadītājs Roberts Ķīlis informējis, ka ar komisijas izstrādāto ideju iepazīstinās Saeimu un valdību, taču uzsvēra, ka par jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli vēl nepieciešama sabiedriska diskusija. Viņš prognozēja, ka modeli ieviest būtu iespējams jau 2013.–2015.gadā.
Izglītības nozares pārstāvji apšaubījuši SAK ideju par pilnīgu pāreju uz maksas augstāko izglītību. Piemēram, Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra norādījis, ka varētu runāt par studentu līdzdalību, sedzot, piemēram, maksimums, desmit līdz 15 procentu no kopējiem izglītības iegūšanai nepieciešamajiem izdevumiem, taču šeit ir jābūt sabalansētībai starp publisko un privāto finansējumu. Arī Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers uzsvēris, ka Latvijā jau tā ir maz jauniešu un demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša.