Ādažu vidusskolas bijušais direktors: atsevišķi pedagogi pelna padsmit tūkstošus eiro

Likuma grozījumi Izglītības likumā par tālmācības būtisku ierobežošanu Latvijā joprojām ir gan likumdevēja, gan citu iesaistīto pušu uzmanības centrā. Ar ko tas viss beigsies, tika diskutēts TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”.

Valsts prezidents šos likuma grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, izsakot savas bažas par sasteigtajiem termiņiem, kad plānota to stāšanās spēkā, proti, no šā gada 1. septembra ierobežojumi skartu 1. klašu skolēnus un līdz 2029. gadam - visu sākumskolas posmu.

Atbildīgajā Saeimas komisijā tika atbalstīts priekšlikums šo termiņu pārbīdīt par gadu uz priekšu - sākot no 2027./2028. mācību gada, tas attiektos uz 1. un 4. klasēm, pēc gada - uz 2. un 5. klasēm, bet no 2029. gada 1. septembra - uz 3. un 6. klasēm.

Vienlaikus grozījumos tiek noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6. klasē atļaus tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.

Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Iecerēts, ka kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets. Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts (“Apvienotais saraksts”), bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa diskusijā aicināja sakārtot sistēmu, un, viņaprāt, finansējums nekādā ziņā nevar būt arguments, lai aizliegtu tālmācību.

“Ir skola, kurā pedagogs pelna padsmit tūkstošus. Kāpēc šis jautājums vispār tiek virzīts? Es to publiski pateikšu: tāpēc, ka tie, kas virzīja, kas ļoti uztraucās par šo kvalitāti, komisijā deputātes, viņas šobrīd nespēj piekāpties, viņas nespēj atzīt, ka tā bija kļūda,” teica Č. Batņa, piebilstot, ka komisija jau nākamo trešdien pieņems lēmumu to ieviest, sākot no 2027. gada 1. septembra. Tas ir pēc gada, un Č. Batņa uzskata, ka tas ir ļoti labi, ka sakārtos likumu attiecībā par mācībām ģimenē, jo deputāti jau pirms tam redzējuši, ka “tur daži punkti nesapas”.

Bet ar ko tas beigsies? Tas beigsies ar to, ka nākamā Saeima, kurā Č. Batņa cer, ka vairs nebūs to politisko spēku, kas šo visu virza, atnāks citi, un, runājot par sevi, Č. Batņa sacīja, ka, ja tiks ievēlēts nākamajā Saeimā, tad atstās šo likumu ar kvalitātes kritērijiem un kontroles mehānismiem, bet izvēle tiks atstāta vecāku ziņā, ka viņi var izvēlēties.

Tāpat Č. Batņa atzīmēja, ka diemžēl izglītības nozarē nav racionālu lēmumu, bet ir politiski lēmumi, un “šobrīd mēs no sistēmas viedokļa iejaucamies iekšējās lietās”. “Ja mums ir ģimene - vecāki ar bērniem, tad mēs sākam iejaukties un audzināt šos bērnus, nevis sniedzam ieteikumus, kā jums būtu labāk, lai audzinātu,” konstatēja Saeimas deputāts, piebilstot, ka “mums šobrīd ļoti augstu lomu spēlē politiskās ambīcijas, savu darbu pierādīšana un parādīšana, bet citu viedokļu nerespektēšana”.

Tāpēc, pēc Č. Batņas sacītā, “Saeima šobrīd ir visneuzticamākā iestāde”. Deputāts atzina, ka viņam šobrīd ir grūti strādāt ar pozīciju, jo viņš nesaprot, ko viņi domā un kāpēc viņi tā domā, lai gan visiem būtu jādomā par bērnu izglītības kvalitāti.