Augstākās izglītības sistēmā strādājošie uzskata, ka ideja par atteikšanos no valsts budžeta studiju vietām ir nepamatota un tā nav nozarē izdiskutēta.
Pusgadu pēc sākotnēji noliktā termiņa prezidenta kancelejas paspārnē esošā Stratēģiskā analīzes komisija (SAK) nākusi klajā ar iniciatīvu valsts budžeta vietas augstskolās aizstāt ar Valsts kases piešķirtiem kredītiem, kurus pēc diploma iegūšanas atmaksātu absolventi.
«Maksas studijas – tas nav tas ceļš, pa kuru būtu jāiet augstākajai izglītībai. Protams, varētu būt diskusijas par studentu līdzdalību, sedzot, piemēram, maksimums desmit līdz 15 procentu no kopējiem izglītības iegūšanai nepieciešamajiem izdevumiem, taču šeit ir jābūt sabalansētībai starp publisko un privāto finansējumu. SAK piedāvājums paredz valstij vispār norobežoties no augstākās izglītības finansēšanas, un tā ir nonākšana no viena grāvja otrā. Tā nav ilgtspējīga pieeja,» Neatkarīgajai norāda Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Viens no SAK ziņojuma par augstāko izglītību izstrādātājiem Vjačeslavs Dombrovskis uzsver, ka šāda modeļa ieviešanas gadījumā topošajam studentam tiktu piešķirts aizdevums no Valsts kases par noteiktu summu, kas paredzēta mācību izdevumu segšanai. Savukārt aizdevumu students sāktu atmaksāt pēc studiju beigšanas. Studentam būtu jāsedz arī ar aizdevumu saistītie procenti. Aizņēmuma mēneša maksa būtu atkarīga no absolventa ikmēneša darba algas.
Atmaksa varētu būt no nulles līdz astoņiem procentiem no viņa ikmēneša bruto ienākumiem. Ja absolvents saņemtu algu, kas ir zem vidējā rādītāja, viņam nekas nebūtu jāmaksā, kā arī par to netiktu piemērota soda nauda.
V. Dombrovskis BNS pastāstīja, ka līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu varētu novērst arī iedzīvotāju bailes ņemt kredītus studijām, jo situācijā, kad pēc studiju beigšanas cilvēks nav spējīgs veikt kredīta maksājumus, viņam uz laiku nebūtu jāveic nekādi maksājumi. Tāpat V. Dombrovskis minēja, ka iedzīvotājam, kurš būtu mācījies par valsts līdzekļiem un nebūtu spējīgs tos līdz došanās pensijā atdot, atlikusī summa tiktu dzēsta. Ziņojuma līdzautors ir pārliecināts, ka šādā veidā motivētu studentus izvēlēties viņiem piemērotāko mācību iestādi, kā arī motivētu mācību iestādes piedāvāt kvalitatīvāku izglītību. Zīmīgi, ka SAK idejas iepazīstināšanai bija izvēlējies to pašu laiku, kas bija nolikts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kurā tās deputāti ar augstskolu pārstāvjiem turpināja darbu pie izmaiņu gatavošanas Augstskolu likumā. Komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete neslēpj izbrīnu, ka daudzi augstskolu pārstāvji nevarēja iepazīties ar šo ziņojumu, jo strādāja pie likumdošanas grozījumiem, taču viņa ir pārliecināta, ka valstij ir jānodrošina budžeta vietas.
«Par finansēšanas modeļiem mums tomēr būtu jāapskata vairāki varianti, it īpaši tie, kas attiecas uz jaunajiem studentiem, kuri iestājas pirmajā augstskolā, lai iegūtu pirmo augstāko izglītību. Svarīgākais ir tas, ka valsts finansē studijas, nevis tās kreditē. Arī Augstskolu likuma grozījumos ir iestrādāts, ka, sākot ar 2013. gadu, par 0,25 procentiem ir jāpalielina finansējums izglītībai, lai tas sasniegtu divus procentus no iekšzemes kopprodukta,» apgalvo I. Druviete.
SAK ziņojuma izstrādātājs norāda, ka esošā sistēma, kad augstskolās tiek nodrošinātas budžeta vietas, nemotivē augstskolas uzlabot izglītības kvalitāti. «Budžeta vietu sistēma nav efektīva, tā nevar un nespēs atbilst tirgus prasībām, jo balstās uz centrālo plānošanu,» pārliecināts ir V. Dombrovskis.
Savukārt I. Druviete norāda, ka valstij ir jāgarantē studijas, jo tas ir tikai valsts labā. «Tā ir nacionālas valsts goda lieta, un mēs nevaram skatīties tikai no ekonomiskiem faktoriem. Šis modelis par ilgtermiņa kreditēšanu ir atrauts no ekonomiskās situācijas. Valstī ir nodarbinātības problēmas, studentiem nav garantijas, ka varēs atmaksāt kredītu. Ja skatāmies Skandināvijas vai kaimiņvalstu virzienā, tur valstis arī finansē studijas. Par šādu ieceri nav bijusi nopietna diskusija. Es nesaku kategorisku nē, taču šeit jāņem vērā arī jautājums par tautsaimniecības vajadzībām, arī intelektuālo attīstību un nacionālo identitāti,» uzsver Saeimas Izglītības komisijas vadītāja.
Arī Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers uzsver, ka Latvijā jau tā ir maz jauniešu un demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša. «Valstij būtu jācenšas, lai pēc iespējas vairāk jauniešu būtu iespēja iegūt augstāko izglītību. Šis piedāvājums izskatās pēc superkapitālisma nabadzīgā valstī,» raksturo Rektoru padomes pārstāvis.
SAK vadītājs Roberts Ķīlis informē, ka ar komisijas izstrādāto ideju iepazīstinās Saeimu un valdību, un uzsvēra, ka par jauno augstākās izglītības finansēšanas modeli nepieciešams virzīt sabiedrisko diskusiju. Viņš prognozēja, ka modeli ieviest būtu iespējams jau 2013.–2015. gadā.
