Pedagogi atklāj skaudru ainu bijušajās mazākumtautību skolās

Aizritējis pirmais mēnesis, kad visās bijušajās mazākumtautību skolās mācībām jānotiek tikai latviešu valodā. Vairāki pedagogi gan saka, ka to paveikt ir grūti, jo liels skaits bijušo krievu skolu bērnu nespēj ne runāt, ne arī līdz galam saprot, ko tiem skolotājs latviešu valodā stāsta, vēsta TV3.

Vēstures skolotājs Kaspars Spunde, kurš ir arī Rīgas domes deputāts, ieejot klasē, bijis pārsteigts, ka problēma ir tik plaša. “Apmēram pusei man uzticēto skolēnu no sestās līdz devītajai klasei ir problēmas ar latviešu valodu,” viņš apliecina.

Problēmas dažādas, kāds nesaprotot skolotāja sacīto, cits nespējot atbildēt, tādēļ stundu vadīšana esot apgrūtināta. Daudziem pamatskolēniem arī vāja lasītprasme, tādēļ pedagogs ir skarbs - šajā bijušajā mazākumtautību skolā mācības notiek funkcionāla analfabētisma apstākļos.

“Funkcionālais analfabētisms ir tad, ka tu spēj izlasīt tekstu, taču nesaproti, kas tur ir rakstīts. Viņi pazīst latīņu burtus, iespējams, no angļu valodas, un spēj grāmatā tādā trešās klases līmenī izlasīt rakstīto tekstu, taču man ir aizdomas, ka viņi nesaprot to, ko izlasa,” vērš uzmanību Spunde.

Par līdzīgu pieredzi stāsta arī Edvarts Krusts, kurš aizvadīto mācību gadu par skolotāju strādājis citā bijušajā mazākumtautību skolā - Rīgas 13. vidusskolā.

“Lielākā problēma ir tā, ka šīs bijušās mazākumtautību skolas nevar būt bijušās, tāpēc, ka viņas aizvien vai nu apzinātas politikas rezultātā, vai inerces dēļ tiek veidotas pēc etniskā principa. Tas nozīmē, ka vairums skolēnu nāk no krievu vai krievvalodīgo ģimenēm. Un iedomājaties situāciju, ja skolā arī vairāk nekā puse skolotāju nāk no šādas pašas vides, tādās attiecībās vienkārši nepaliek vietas latviešu valodai,” norāda Krusts.