Jauniešu Saeimas deputāti piektdien, 3.jūnijā, pēc aktīvām debatēm pieņēma deklarāciju „Par bērnu un jauniešu iesaistīšanos Latvijas izglītības un kultūras telpas veidošanā”, kurā ietvertas skolēnu idejas par izmaiņām izglītības jomā.
Deklarācijas teksts tika izstrādāts Jauniešu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un vēlāk debatēts un apstiprināts Jauniešu Saeimas sēdē. Atbildīgajā komisijā jaunieši dalījās savā pieredzē, kas dažādās skolās un reģionos ir atšķirīga.
Jaunie parlamentārieši akcentēja, ka izglītības saturā jāattīsta praktisko iemaņu apgūšana. Tādēļ skolām būtu jāorganizē mācību ekskursijas. Komisijas sēdē Laima Mičāne no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas stāstīja, ka ar klasi regulāri dodas uz izstādēm un uz skolu aicina viesus. Taču ne visās izglītības iestādes ieviesušas tādu praksi, tāpēc šis punkts jāietver deklarācijā, pauda jaunieši. Einārs Ervīns Deribo no Vircavas vidusskolas savā priekšlikumā norāda, ka praktiskais darbs jāorganizē, lai būtu vieglāk izprast mācītā jēgu, jo tukša teorija neko nedod.
Lai atvieglotu piemērotas profesijas izvēli, uz izglītības iestādēm jāaicina vieslektori un jārīko karjeras dienas, kurās skolu absolventi dalās pieredzē. Tālākai dzīvei skolēniem noderīgas būtu arī retorikas stundas, uzskata jaunieši.
Deklarācijā liela uzmanība pievērsta veselīgam dzīvesveidam, akcentējot, ka jauniešu vidū jāveicina sportiskas aktivitātes, kā arī skolā jāapgūst veselības mācība un pirmās palīdzības sniegšana. Tāpat jaunieši deklarācijā iekļāva punktu, ka sākumskolu audzēkņiem skolās jāsaņem brīvpusdienas.
Spriežot par augstāko izglītību, jaunie politiķi vienojās, ka jānodrošina tās pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un ar valsts budžeta finansēto vietu skaitu jāstimulē ražošana un ekonomika. Savukārt studējošajiem par valsts budžetu pēc studijām noteikts laiks jāstrādā valsts interesēs. Jauniešu Saeimas locekļi vienojās, ka būtu jāparedz iespējas izcilākajiem vidusskolēniem iegūt valsts apmaksātu augstāko izglītību Latvijā.
Tāpat deklarācijā uzsvērta nepieciešamība stiprināt izglītības kvalitāti lauku teritorijās, lai tā būtu konkurētspējīga un skolu absolventi sekmētu dzimto novadu attīstību.
Jaunieši neatbalstīja priekšlikumu saīsināt vasaras brīvlaiku līdz diviem mēnešiem, lai tādējādi vidusskolu varētu pabeigt vienpadsmit gados. Vitālijs Nosovs no Rīgas 33.vidusskolas pauda, ka kopējā mācību laika saīsināšana tomēr būtu jāapsver, jo šobrīd vidusskolu beidz arī jau 19 gadus sasniegušie jaunieši. Taču skolēni atbalstīja punktu, ka vidējai izglītībai jābūt obligātai un vecākiem jānosaka atbildība, ja bērns skolu neapmeklē.
Komisijas sēdē jauniešiem strādāt palīdzēja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Strazdiņš. Viņš izteica atzinību par jauniešu idejām un spēju tās aizstāvēt.
Piektdien, 3.jūnijā, Saeimā notiek Jauniešu Saeima, kurā darbojas skolēni no visiem Latvijas reģioniem. Jauniešu darbs ir pietuvināts reālajam Saeimas darbam un likumu izstrādes procesam. Jauniešu Saeimas deputāti strādāja četrās komisijās un izstrādāja četras deklarācijas - par izglītības, tautsaimniecības, cilvēktiesību un Eiropas Savienības jautājumiem. Jauniešu Saeimas moto ir Caur pieredzi uz izpratni!, jo pašu līdzdalība ļaus labāk iepazīt arī parlamenta ikdienas darbu un izprast politiskos procesus parlamentārajā demokrātijā. Jauniešu Saeimu organizē Latvijas parlaments sadarbībā ar biedrību „Sabiedrība par atklātību „Delna”” un biedrību „Latvijas Bērnu forums”.