Aicina atsevišķos gadījumos saglabāt tālmācības iespējas
Likumprojekts par atteikšanos no pamatizglītības apguves tālmācībā neparedz risinājumus mērķgrupām, kurām tālmācības saglabāšana pamatskolas līmenī ir svarīga, vēstulē atbildīgajai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pauž biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls".
Grozījumus Izglītības likumā ir sagatavojusi komisija, tos izstrādājot šim jautājumam izveidotā darba grupā. Biedrība aicina iekļaut to šajā darba grupā.
Iebildumus par likumprojektu pauduši arī atsevišķi opozīcijas deputāti. "Latvija pirmajā vietā" deputāts Mārcis Jencītis un "Stabilitātei" deputāte Svetlana Čulkova ir iesnieguši priekšlikumus, rosinot atteikties no izglītības programmu apguves neklātienes formā, saglabājot tālmācību.
"Stabilitātei" rosina noteikt, ka vispārējās pamatizglītības programmu var īstenot tālmācībā, ja izglītojamiem ir noteikta diagnoze, kas apgrūtina mācības klātienes skolā vai kuri cieš no mobinga un nav spējīgi atrasties skolā psiholoģiskās veselības dēļ.
Tāpat tālmācība būtu iespējama izglītojamiem, kuriem nepieciešami papildus atbalsta pasākumi mācībās vai izglītojamiem, kuriem ir autisma spektrs, ADHD vai citas neiroloģiskas saslimšanas, kas apgrūtina mācību procesu klātienes skolās.
Opozīcijas frakcijas priekšlikums paredz izņēmumu arī izglītojamiem, kuri cietuši no vardarbības ģimenē un patlaban atrodas cita aizbildnieka aprūpē vai izglītojamiem, kuri nodarbojas ar profesionālu sportu.
Pamatizglītības programmu varētu īstenot tālmācībā izglītojamiem, kuru galvenā vai papildu deklarētā adrese norādīta ārzemēs vai, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma vietas, kuri strādā, vai izglītojamiem, kuriem tuvākā izglītības izglītības iestāde atrodas vairāk nekā desmit kilometru attālumā, rosina deputāti.
Kā ziņots, Saeima konceptuāli ir atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā.
Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.
Izstrādātais likumprojekts paredz, ka pirmsskolas izglītības un vispārējās pamatizglītības programmas īstenotu tikai klātienē. Tālmācībā varētu iegūt tikai vidējo izglītību. Vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanu tālmācībā regulētu valdības noteiktie nosacījumi.
Parlaments tāpat rosina izslēgt neklātienes izglītības formu. Tie izglītojamie, kuri ir sākuši programmas apguvi, varēs to pabeigt.
Izmantot mācības attālināti, tiešsaistē, tehnoloģijām papildinātas mācības vai pedagogu vadītas mācības varēs, lai organizētu klātienes izglītības procesu. Vienlaikus kombinēto mācību daļa nevarēs pārsniegt 20% no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, izriet no likumprojekta. Tomēr par šo īpatsvaru vēl gaidāmas diskusijas.
Likumprojektu atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī vairāki nozares pārstāvji, tai skaitā Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina IZM apkopotā informācija.
Lielākā daļa no viņiem - 7596 izglītojamo - bija vecumā no 16 līdz 20 gadiem, kas tālmācībā pārsvarā apguva vidējo izglītību. Vēl 1983 audzēkņu bija 11 līdz 15 gadus veci.
Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos. Straujākais kāpums vērojams 10.-12.klasēs, kur skolēnu skaits palielinājies par aptuveni 3000. Savukārt 7.-9.klašu grupā tas audzis par aptuveni 1000 audzēkņiem.
2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 11,3 miljoni eiro.
Vienlaikus akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.