Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), uzskaitot darbus, kurus nepaspēja īstenot šogad, min profesionālās izglītības sistēmisku sakārtošanu un atbalsta sistēmas izveidi jauniešiem mācību turpināšanai.
Politiķe žurnālistiem atklāja, ka profesionālās izglītības sistēmā tika uzsākts iekšējais audits, taču nepaspēja nonākt līdz "procesa kartes salikšanai".
Profesionālo skolu uzlabošanu šogad kā vienu no galvenajiem uzdevumiem izglītības ministram izvirzījusi arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Šī gada lielais izvirzītais uzdevums, pēc Čakšas sacītā, bija ļoti skaidras sistēmas izveide, lai palīdzētu un atbalstītu jauniešus pieņemt lēmumus par mācību turpināšanu.
"Lai nav tā, ka vidusskolas klasēs, vai pabeidzot 12.klasi, jaunieši ir bez kvalifikācijas, un arī nav gatavi doties uz augstāko izglītību," sacīja Čakša, norādot, ka tas prasītu gan izmaiņas normatīvajā regulējumā, gan nozarē.
Čakša pieminēja arī Eiropas Savienības fondu apguvi izglītības nozarē, norādot, ka "nav gluži ministra uzdevums iet cauri ekseļiem un pārbaudīt katru skaitli". Tā vietā būtu jānodrošina "kapacitāte fondu rakstītājiem", lai finansējums būtu integrēts ar esošajām budžeta programmām un skaidri atspoguļotu mērķi.
"Lai kādā brīdī nebūtu sajūta, ka šis finansējums tiek trallināts," sacīja politiķe, kura apņēmusies fondu apguvi uzraudzīt, vadot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.
"Man pašai ir labi padarīta darba sajūta. Ne pilnīgi visas lietas ir pagūts izdarīt, bet ļoti daudz kas noticis," paveikto izglītības un zinātnes ministres amatā vērtēja politiķe.
Kā galveno viņa izcēla attieksmes maiņu pret izglītību, jo valsts budžetā atvēlētais finansējums četros gados pieaudzis par 25%. Šogad izglītības nozarei valsts budžetā iezīmēti 1,151 miljards eiro, kas, pēc politiķes sacītā, ir vēsturiski lielākais izglītības nozares budžets. Lielākā daļa no tā atvēlēta pedagogu atalgojumam.
Čakša pieminēja arī pedagogu atalgojuma grafiku, kas bija viena no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) streika prasībām. Atbilstoši tam skolotāju atalgojums pieaudzis par 31%. Vienlaikus viņa atzina, ka neizdevās sasniegt izvirzīto mērķi par 2500 eiro lielu skolotāja darba algu.
"Būtiski, ka mēs vairs nebaidāmies to nosaukt vārdā. Mēs vairs nebaidāmies pateikt, ka, lai sagaidītu kvalitāti skolās, iegūtu labāku [izglītības] kvalitāti bērniem, 2500 eiro ir atalgojums, kas būtu jāsaņem skolotājiem," sprieda politiķe.
Uzskaitot paveikto, Čakša pieminēja skolu tīkla sakārtošanu pašvaldībās, lai efektīvi izmantotu pieejamo finansējumu un cilvēkresursus. Pēc viņas sacītā, skolu tīkls patlaban sakārtots trīs ceturtdaļās pašvaldību.
"Vēl ir palikusi aste, kurai jāpārkāpj pāri, bet tās ir tādas nianses un politiskās spēles, kas vienmēr notiek," piebilda politiķe.
Tāpat tika izstrādāts jauns skolu finansēšanas modelis "Programma skolā", jo līdzšinējais finansēšanas mehānisms tika atzīts par neefektīvu esošajā demogrāfiskajā situācijā. Reformas ieceri atbalstījuši visi sociālie partneri, norādīja Čakša.
"Ir palikusi viena suņa aste - iegūt finansējumu un sākt [modeļa ieviešanu] no šī gada 1.septembra," sacīja Čakša, norādot, ka reformai ir arī "pilns premjeres atbalsts".
Pie paveiktā Čakša pieminēja arī institucionālā finansējuma pilotprojekta uzsākšanu augstskolās, izmaiņas sporta finansējuma sadalē, kā arī izmaiņas latviešu valodas mācību procesā, ko valdība varētu skatīt tuvākajā laikā. Pēc viņas sacītā, valdība drīzumā arī varētu lemt par finansējuma pārdali trūkstošo mācību līdzekļu iegādei.
Viens no jaunā izglītības ministra uzdevumiem būs pārņemt pārejas uz mācībām tikai latviešu valodā īstenošanu, akcentēja politiķe. Par reformu tika nolemts vēl iepriekšējā politiskā ciklā, taču, pēc Čakšas sacītā, viņa to saņēmusi "bez budžeta ailītes" un plāna, kā to ieviest. Pāreja noslēgsies ar 1.septembri, kad mācības tikai latviešu valodā uzsāks īstenot 3., 6. un 9.klasēs.
Čakša ir viena no trim ministriem, kuru nomaiņa iecerēta valdības "restarta" procesā.
Viņa ministra amatu ieņems līdz 26.februārim. Līdz jauna izglītības un zinātnes ministra apstiprināšanai amata pienākumus pildīs finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
"Jaunās vienotības" vadība pirmdien izglītības un zinātnes ministra amatam izvirzīja līdzšinējo Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu (JV). Vienlaikus koalīcijas partneri pagaidām nesola atbalstu viņam.
"Es noteikti atbalstīšu jauno izglītības un zinātnes ministru, jo redzu, ka šī pēctecība ir ļoti, ļoti svarīga tieši izglītības un mūsu bērnu kontekstā," apliecināja Čakša.
Čakša izglītības un zinātnes ministres amatu ieņēma divreiz, tai skaitā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdībā no 2022.gada decembra līdz 2023.gada augustam.
Esot ministres amatā, politiķe vairākkārt nonāca domstarpībās ar LIZDA, kas prasīja Čakšas demisiju un vāca parakstus par neuzticības izteikšanu. Pati Čakša toreiz neplānoja atkāpties no amata, jo nesaskatīja tam pamatu.
2018.gada rudenī Čakšu no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlēja 13.Saeimā. Ņemot vērā, ka ZZS pēc 13.Saeimas vēlēšanām nonāca opozīcijā, 2019.gada augustā Čakša izstājās no Latvijas Zaļās partijas (LZP), sākotnēji solot turpināt darbu ZZS frakcijā. Taču pāris dienas vēlāk viņa paziņoja par pievienošanos partijai "Vienotība". 2022.gada rudenī viņa no "Jaunās vienotības" saraksta tika ievēlēta 14.Saeimā un izvirzīta izglītības un zinātnes ministres amatam.
2016.gada jūnijā Čakša tika apstiprināta veselības ministres amatā, uz kuru viņu virzīja ZZS pēc tam, kad, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), no amata atkāpās veselības ministrs Guntis Belevičs (ZZS).